Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   he ‫ניקוי הבית‬

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

‫18 [שמונה עשרה]‬

18 [shmoneh essreh]

‫ניקוי הבית‬

niqui habait

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. ‫---- יום--ב-.‬ ‫____ י__ ש____ ‫-י-ם י-ם ש-ת-‬ --------------- ‫היום יום שבת.‬ 0
ni--i-h-b-it n____ h_____ n-q-i h-b-i- ------------ niqui habait
Šodien mums ir laiks. ‫הי-ם -ש---ו -מ--‬ ‫____ י_ ל__ ז____ ‫-י-ם י- ל-ו ז-ן-‬ ------------------ ‫היום יש לנו זמן.‬ 0
n-q-- h-b-it n____ h_____ n-q-i h-b-i- ------------ niqui habait
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. ‫היום---חנו מ-ק-- א- ה--ת.‬ ‫____ א____ מ____ א_ ה_____ ‫-י-ם א-ח-ו מ-ק-ם א- ה-י-.- --------------------------- ‫היום אנחנו מנקים את הבית.‬ 0
hay-- -o- s-a--t. h____ y__ s______ h-y-m y-m s-a-a-. ----------------- hayom yom shabat.
Es uzkopju vannas istabu. ‫א-י-מנ-ה-את-----ה---ט-ה.‬ ‫___ מ___ א_ ח__ ה________ ‫-נ- מ-ק- א- ח-ר ה-מ-ט-ה-‬ -------------------------- ‫אני מנקה את חדר האמבטיה.‬ 0
h-yom yom-sha--t. h____ y__ s______ h-y-m y-m s-a-a-. ----------------- hayom yom shabat.
Mans vīrs mazgā mašīnu. ‫בע-- ר-ח- א- -מכ-ני-.‬ ‫____ ר___ א_ ה________ ‫-ע-י ר-ח- א- ה-כ-נ-ת-‬ ----------------------- ‫בעלי רוחץ את המכונית.‬ 0
hay-m-y-m--hab--. h____ y__ s______ h-y-m y-m s-a-a-. ----------------- hayom yom shabat.
Bērni tīra divriteņus. ‫-------מנ--ם א- --ופנ-י-.‬ ‫______ מ____ א_ ה_________ ‫-י-ד-ם מ-ק-ם א- ה-ו-נ-י-.- --------------------------- ‫הילדים מנקים את האופניים.‬ 0
ha-om --s- l-n- z---. h____ y___ l___ z____ h-y-m y-s- l-n- z-a-. --------------------- hayom yesh lanu zman.
Vecmāmiņa aplej puķes. ‫---א מ-קה את--פר-י-.‬ ‫____ מ___ א_ ה_______ ‫-ב-א מ-ק- א- ה-ר-י-.- ---------------------- ‫סבתא משקה את הפרחים.‬ 0
hay-m yesh -an- ----. h____ y___ l___ z____ h-y-m y-s- l-n- z-a-. --------------------- hayom yesh lanu zman.
Bērni uzkopj bērnu istabu. ‫---ד-ם--ס-----את-חד- ה---ים-‬ ‫______ מ_____ א_ ח__ ה_______ ‫-י-ד-ם מ-ד-י- א- ח-ר ה-ל-י-.- ------------------------------ ‫הילדים מסדרים את חדר הילדים.‬ 0
ha-o- ye---l--- ----. h____ y___ l___ z____ h-y-m y-s- l-n- z-a-. --------------------- hayom yesh lanu zman.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. ‫-ע-י-מ-ד---ת--ו-ח- ה-ת--ה --ו-‬ ‫____ מ___ א_ ש____ ה_____ ש____ ‫-ע-י מ-ד- א- ש-ל-ן ה-ת-ב- ש-ו-‬ -------------------------------- ‫בעלי מסדר את שולחן הכתיבה שלו.‬ 0
h-----ana--u mena-im -- -a--it. h____ a_____ m______ e_ h______ h-y-m a-a-n- m-n-q-m e- h-b-i-. ------------------------------- hayom anaxnu menaqim et habait.
Es salieku veļu veļas mašīnā. ‫----ש--/-ה-את ה--י---ב--ו-- --י---‬ ‫___ ש_ / ה א_ ה_____ ב_____ כ______ ‫-נ- ש- / ה א- ה-ב-ס- ב-כ-נ- כ-י-ה-‬ ------------------------------------ ‫אני שם / ה את הכביסה במכונת כביסה.‬ 0
hayom -n---u-me------e- h---it. h____ a_____ m______ e_ h______ h-y-m a-a-n- m-n-q-m e- h-b-i-. ------------------------------- hayom anaxnu menaqim et habait.
Es izkaru veļu. ‫-נ--ת-לה-את הכ-י-ה-‬ ‫___ ת___ א_ ה_______ ‫-נ- ת-ל- א- ה-ב-ס-.- --------------------- ‫אני תולה את הכביסה.‬ 0
hayom-anaxn---e-aqim et ---a--. h____ a_____ m______ e_ h______ h-y-m a-a-n- m-n-q-m e- h-b-i-. ------------------------------- hayom anaxnu menaqim et habait.
Es gludinu veļu. ‫א-י מגה- /-צת-את -בג-ים-הנקי---‬ ‫___ מ___ / צ_ א_ ה_____ ה_______ ‫-נ- מ-ה- / צ- א- ה-ג-י- ה-ק-י-.- --------------------------------- ‫אני מגהץ / צת את הבגדים הנקיים.‬ 0
ani---na--h-m---q---e---ad---ha----atiah. a__ m______________ e_ x____ h___________ a-i m-n-q-h-m-n-q-h e- x-d-r h-'-m-a-i-h- ----------------------------------------- ani menaqeh/menaqah et xadar ha'ambatiah.
Logi ir netīri. ‫-----ו- -לו--כ---‬ ‫_______ מ_________ ‫-ח-ו-ו- מ-ו-ל-י-.- ------------------- ‫החלונות מלוכלכים.‬ 0
ba-ali -o---- -- --mekh-n--. b_____ r_____ e_ h__________ b-'-l- r-x-t- e- h-m-k-o-i-. ---------------------------- ba'ali roxets et hamekhonit.
Grīda ir netīra. ‫-רצפ- מ---לכת.‬ ‫_____ מ________ ‫-ר-פ- מ-ו-ל-ת-‬ ---------------- ‫הרצפה מלוכלכת.‬ 0
h-ye---i- -en---m-e--ha-o--nai-. h________ m______ e_ h__________ h-y-l-d-m m-n-q-m e- h-'-f-n-i-. -------------------------------- hayeladim menaqim et ha'ofanaim.
Trauki ir netīri. ‫הכ--ם----כ-כי--‬ ‫_____ מ_________ ‫-כ-י- מ-ו-ל-י-.- ----------------- ‫הכלים מלוכלכים.‬ 0
s-v----as---h-et-ha----im. s____ m______ e_ h________ s-v-a m-s-q-h e- h-p-a-i-. -------------------------- savta mashqah et hapraxim.
Kas nospodrinās logus? ‫מי מ-ק--א--ה-----ת?‬ ‫__ מ___ א_ ה________ ‫-י מ-ק- א- ה-ל-נ-ת-‬ --------------------- ‫מי מנקה את החלונות?‬ 0
sav-- ----q-h -t h-p---im. s____ m______ e_ h________ s-v-a m-s-q-h e- h-p-a-i-. -------------------------- savta mashqah et hapraxim.
Kas izsūks putekļus? ‫מ--שו---אבק?‬ ‫__ ש___ א____ ‫-י ש-א- א-ק-‬ -------------- ‫מי שואב אבק?‬ 0
sa--a-m-s---h--- -aprax-m. s____ m______ e_ h________ s-v-a m-s-q-h e- h-p-a-i-. -------------------------- savta mashqah et hapraxim.
Kas nomazgās traukus? ‫מי ש--ף ---ה--ים?‬ ‫__ ש___ א_ ה______ ‫-י ש-ט- א- ה-ל-ם-‬ ------------------- ‫מי שוטף את הכלים?‬ 0
hay--a--m-m---d--m-e--x--ar --yel-d--. h________ m_______ e_ x____ h_________ h-y-l-d-m m-s-d-i- e- x-d-r h-y-l-d-m- -------------------------------------- hayeladim mesadrim et xadar hayeladim.

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!