Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   bg Почистване на къщата

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [осемнайсет]

18 [osemnayset]

Почистване на къщата

Pochistvane na kyshchata

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Д-ес-е съ-ота Д___ е с_____ Д-е- е с-б-т- ------------- Днес е събота 0
P---is----e-na ky-h----a P__________ n_ k________ P-c-i-t-a-e n- k-s-c-a-a ------------------------ Pochistvane na kyshchata
Šodien mums ir laiks. Д--- ни- им-ме--ре--. Д___ н__ и____ в_____ Д-е- н-е и-а-е в-е-е- --------------------- Днес ние имаме време. 0
Poc-is-v--e n- ky----a-a P__________ n_ k________ P-c-i-t-a-e n- k-s-c-a-a ------------------------ Pochistvane na kyshchata
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Днес -и- -ис--м -ил-ще-о. Д___ н__ ч_____ ж________ Д-е- н-е ч-с-и- ж-л-щ-т-. ------------------------- Днес ние чистим жилището. 0
D--s-y- s-bo-a D___ y_ s_____ D-e- y- s-b-t- -------------- Dnes ye sybota
Es uzkopju vannas istabu. Аз ч--тя---ня--. А_ ч____ б______ А- ч-с-я б-н-т-. ---------------- Аз чистя банята. 0
D-es-y- --bota D___ y_ s_____ D-e- y- s-b-t- -------------- Dnes ye sybota
Mans vīrs mazgā mašīnu. Моят-м-ж -ие----а-а. М___ м__ м__ к______ М-я- м-ж м-е к-л-т-. -------------------- Моят мъж мие колата. 0
Dn-s-y- ----ta D___ y_ s_____ D-e- y- s-b-t- -------------- Dnes ye sybota
Bērni tīra divriteņus. Децата -ис-ят ве-оси-е--т--/ --л-лата. Д_____ ч_____ в___________ / к________ Д-ц-т- ч-с-я- в-л-с-п-д-т- / к-л-л-т-. -------------------------------------- Децата чистят велосипедите / колелата. 0
Dnes --e im--- vr-m-. D___ n__ i____ v_____ D-e- n-e i-a-e v-e-e- --------------------- Dnes nie imame vreme.
Vecmāmiņa aplej puķes. Б--а-п---ва-ц--тята. Б___ п_____ ц_______ Б-б- п-л-в- ц-е-я-а- -------------------- Баба полива цветята. 0
Dne--nie-i-a-e -reme. D___ n__ i____ v_____ D-e- n-e i-a-e v-e-e- --------------------- Dnes nie imame vreme.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Д-ц--- р--тр-бва--д-т--а-а с-ая. Д_____ р_________ д_______ с____ Д-ц-т- р-з-р-б-а- д-т-к-т- с-а-. -------------------------------- Децата разтребват детската стая. 0
Dnes nie -mam--v-eme. D___ n__ i____ v_____ D-e- n-e i-a-e v-e-e- --------------------- Dnes nie imame vreme.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. М-я- м-- --з-р-б-а бюр-т- си. М___ м__ р________ б_____ с__ М-я- м-ж р-з-р-б-а б-р-т- с-. ----------------------------- Моят мъж разтребва бюрото си. 0
D--s --- ---st-m-zhi--sh-heto. D___ n__ c______ z____________ D-e- n-e c-i-t-m z-i-i-h-h-t-. ------------------------------ Dnes nie chistim zhilishcheto.
Es salieku veļu veļas mašīnā. А- --аг-м пр--ето-в -е-а-нят-. А_ с_____ п______ в п_________ А- с-а-а- п-а-е-о в п-р-л-я-а- ------------------------------ Аз слагам прането в пералнята. 0
Dn---n---c----im z---ishcheto. D___ n__ c______ z____________ D-e- n-e c-i-t-m z-i-i-h-h-t-. ------------------------------ Dnes nie chistim zhilishcheto.
Es izkaru veļu. А- ---ст-рам-п-а-е--. А_ п________ п_______ А- п-о-т-р-м п-а-е-о- --------------------- Аз простирам прането. 0
Dnes nie--h-sti- z---i--ch-t-. D___ n__ c______ z____________ D-e- n-e c-i-t-m z-i-i-h-h-t-. ------------------------------ Dnes nie chistim zhilishcheto.
Es gludinu veļu. А---л-д--прането. А_ г____ п_______ А- г-а-я п-а-е-о- ----------------- Аз гладя прането. 0
Az-chis--a-ba-yat-. A_ c______ b_______ A- c-i-t-a b-n-a-a- ------------------- Az chistya banyata.
Logi ir netīri. Пр-з-р---е -а мръс--. П_________ с_ м______ П-о-о-ц-т- с- м-ъ-н-. --------------------- Прозорците са мръсни. 0
Az ------- --n-a--. A_ c______ b_______ A- c-i-t-a b-n-a-a- ------------------- Az chistya banyata.
Grīda ir netīra. Под---- мръс--. П____ е м______ П-д-т е м-ъ-е-. --------------- Подът е мръсен. 0
Az c---tya-ba--at-. A_ c______ b_______ A- c-i-t-a b-n-a-a- ------------------- Az chistya banyata.
Trauki ir netīri. Съ----те са -р-с--. С_______ с_ м______ С-д-в-т- с- м-ъ-н-. ------------------- Съдовете са мръсни. 0
Moyat-m--h-m---ko-at-. M____ m___ m__ k______ M-y-t m-z- m-e k-l-t-. ---------------------- Moyat myzh mie kolata.
Kas nospodrinās logus? К-й чи------озо-ци--? К__ ч____ п__________ К-й ч-с-и п-о-о-ц-т-? --------------------- Кой чисти прозорците? 0
M---t-m-----i----l--a. M____ m___ m__ k______ M-y-t m-z- m-e k-l-t-. ---------------------- Moyat myzh mie kolata.
Kas izsūks putekļus? Кой----ти - п-а-о-м-к---ат-? К__ ч____ с п_______________ К-й ч-с-и с п-а-о-м-к-ч-а-а- ---------------------------- Кой чисти с прахосмукачката? 0
M--at--y-- mi- kol--a. M____ m___ m__ k______ M-y-t m-z- m-e k-l-t-. ---------------------- Moyat myzh mie kolata.
Kas nomazgās traukus? К-- ми- съ--в-те? К__ м__ с________ К-й м-е с-д-в-т-? ----------------- Кой мие съдовете? 0
D--sata ---st--t --l----e--te - --l--a-a. D______ c_______ v___________ / k________ D-t-a-a c-i-t-a- v-l-s-p-d-t- / k-l-l-t-. ----------------------------------------- Detsata chistyat velosipedite / kolelata.

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!