Мож--ли--- се--ла-а-с--р-д--на---р-а?
М___ л_ д_ с_ п____ с к_______ к_____
М-ж- л- д- с- п-а-а с к-е-и-н- к-р-а-
-------------------------------------
Може ли да се плаща с кредитна карта? 0 Mozh--h--i-ve--e da---esh --kokh--?M______ l_ v____ d_ p____ a________M-z-e-h l- v-c-e d- p-e-h a-k-k-o-?-----------------------------------Mozhesh li veche da piesh alkokhol?
М--е -и-д- -- пла-а-с -е-?
М___ л_ д_ с_ п____ с ч___
М-ж- л- д- с- п-а-а с ч-к-
--------------------------
Може ли да се плаща с чек? 0 Moz-es- l- v--he-d----e-----kok---?M______ l_ v____ d_ p____ a________M-z-e-h l- v-c-e d- p-e-h a-k-k-o-?-----------------------------------Mozhesh li veche da piesh alkokhol?
М-же ли -а -----а-а с----- бро-?
М___ л_ д_ с_ п____ с___ в б____
М-ж- л- д- с- п-а-а с-м- в б-о-?
--------------------------------
Може ли да се плаща само в брой? 0 Mo-h-s--li-ve--- -a--y--v-s--s-m / s--a - c----bin-?M______ l_ v____ d_ p_______ s__ / s___ v c_________M-z-e-h l- v-c-e d- p-t-v-s- s-m / s-m- v c-u-h-i-a-----------------------------------------------------Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā?
Може ли да се плаща само в брой?
Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Може л- д- с---б-д--п--тел-фо--?
М___ л_ д_ с_ о____ п_ т________
М-ж- л- д- с- о-а-я п- т-л-ф-н-?
--------------------------------
Може ли да се обадя по телефона? 0 Mo-h-sh l- v-che d---ytuv--- s-m---s--- v--h-zh--na?M______ l_ v____ d_ p_______ s__ / s___ v c_________M-z-e-h l- v-c-e d- p-t-v-s- s-m / s-m- v c-u-h-i-a-----------------------------------------------------Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai es drīkstu piezvanīt?
Може ли да се обадя по телефона?
Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Мож- ли-да п--и-а--н---?
М___ л_ д_ п______ н____
М-ж- л- д- п-п-т-м н-щ-?
------------------------
Може ли да попитам нещо? 0 Mo--e-- li -e--e -a--ytu---h s-m-/ -am- --c-uzh-in-?M______ l_ v____ d_ p_______ s__ / s___ v c_________M-z-e-h l- v-c-e d- p-t-v-s- s-m / s-m- v c-u-h-i-a-----------------------------------------------------Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai es drīkstu ko jautāt?
Може ли да попитам нещо?
Mozhesh li veche da pytuvash sam / sama v chuzhbina?
Т-й -е---же -- -п--в ---ата.
Т__ н_ м___ д_ с__ в к______
Т-й н- м-ж- д- с-и в к-л-т-.
----------------------------
Той не може да спи в колата. 0 m-ga /--azres--n--m--ye /-b--am___ / r_________ m_ y_ / b___m-g- / r-z-e-h-n- m- y- / b-v-------------------------------moga / razresheno mi ye / biva
М--е ли мен-т-?
М___ л_ м______
М-ж- л- м-н-т-?
---------------
Може ли менюто? 0 Mo--e li -a-p-sh---t--?M____ l_ d_ p_____ t___M-z-e l- d- p-s-i- t-k------------------------Mozhe li da pushim tuk?
М--- -и--а -л-т-- -о---е-но?
М___ л_ д_ п_____ п_________
М-ж- л- д- п-а-и- п-о-д-л-о-
----------------------------
Може ли да платим поотделно? 0 Mo----li -a se p------uk?M____ l_ d_ s_ p____ t___M-z-e l- d- s- p-s-i t-k--------------------------Mozhe li da se pushi tuk?
Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu.
Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu.
Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku.
Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti.
Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli.
Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem.
Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga.
Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas.
Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu.
Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums.
Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs.
Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt.
Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā.
Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’.
Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts.
Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo.
Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas.
Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām.
Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas.
Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem.
Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies.
Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk.
Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji.
Jo katram no mums ir zināmas intereses.
Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām.
Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām.
Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.