Тов- ---е -лак-- з---е---н?
Т___ л_ е в_____ з_ Б______
Т-в- л- е в-а-ъ- з- Б-р-и-?
---------------------------
Това ли е влакът за Берлин? 0 V------kaV__ v____V-v v-a-a---------Vyv vlaka
Спал-ият ваго- е---кра- н- -ла-а.
С_______ в____ е в к___ н_ в_____
С-а-н-я- в-г-н е в к-а- н- в-а-а-
---------------------------------
Спалният вагон е в края на влака. 0 K-g- ---gv--vl-k--?K___ t_____ v______K-g- t-y-v- v-a-y-?-------------------Koga trygva vlakyt?
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
А--ъ-е е--а-о--р-ст--ан-ът?-- - -а---ото.
А к___ е в_________________ – В н________
А к-д- е в-г-н-р-с-о-а-т-т- – В н-ч-л-т-.
-----------------------------------------
А къде е вагон-ресторантът? – В началото. 0 Kog- p-ist--a-v-a-y- - ---l-n?K___ p_______ v_____ v B______K-g- p-i-t-g- v-a-y- v B-r-i-?------------------------------Koga pristiga vlakyt v Berlin?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
М--е-ли-да-----в -р---та?
М___ л_ д_ с__ в с_______
М-ж- л- д- с-я в с-е-а-а-
-------------------------
Може ли да спя в средата? 0 Ko---pri---ga vl-kyt ---e-lin?K___ p_______ v_____ v B______K-g- p-i-t-g- v-a-y- v B-r-i-?------------------------------Koga pristiga vlakyt v Berlin?
Т-к м-------д- се-к--и-нещ--з---де-- - --е--?
Т__ м___ л_ д_ с_ к___ н___ з_ я____ и п_____
Т-к м-ж- л- д- с- к-п- н-щ- з- я-е-е и п-е-е-
---------------------------------------------
Тук може ли да се купи нещо за ядене и пиене? 0 M---y-,-che-t-va-ye---e---mya-to.M______ c__ t___ y_ m____ m______M-s-y-, c-e t-v- y- m-e-o m-a-t-.---------------------------------Mislya, che tova ye moeto myasto.
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.