Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
А гд- ваго--ре--оран----В г----- п-е--а.
А г__ в______________ – В г_____ п______
А г-е в-г-н-р-с-о-а-? – В г-л-в- п-е-д-.
----------------------------------------
А где вагон-ресторан? – В голове поезда. 0 Ko-da e-ot p---zd---iby-a--t-- --r---?K____ e___ p_____ p_________ v B______K-g-a e-o- p-y-z- p-i-y-a-e- v B-r-i-?--------------------------------------Kogda etot poyezd pribyvayet v Berlin?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
Мож-- - буду -п-ть -а н-ж-----о---?
М____ я б___ с____ н_ н_____ п_____
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- н-ж-е- п-л-е-
-----------------------------------
Можно я буду спать на нижней полке? 0 K-g----t-- po--zd---i----y-- v-B-rl-n?K____ e___ p_____ p_________ v B______K-g-a e-o- p-y-z- p-i-y-a-e- v B-r-i-?--------------------------------------Kogda etot poyezd pribyvayet v Berlin?
М--но---бу-у-с-а---н- верх--й ---ке?
М____ я б___ с____ н_ в______ п_____
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- в-р-н-й п-л-е-
------------------------------------
Можно я буду спать на верхней полке? 0 Iz---i--,--a-re-hit- ----t-?I________ r_________ p______I-v-n-t-, r-z-e-h-t- p-o-t-?----------------------------Izvinite, razreshite proyti?
У-Ва--ест--ч-о-нибудь---читать?
У В__ е___ ч_________ п________
У В-с е-т- ч-о-н-б-д- п-ч-т-т-?
-------------------------------
У Вас есть что-нибудь почитать? 0 Po-moy--u, -to mo-------o.P_________ e__ m___ m_____P---o-e-u- e-o m-y- m-s-o---------------------------Po-moyemu, eto moyë mesto.
Зд-сь ----о-ч-о---б--- --е-т--и-попить?
З____ м____ ч_________ п_____ и п______
З-е-ь м-ж-о ч-о-н-б-д- п-е-т- и п-п-т-?
---------------------------------------
Здесь можно что-нибудь поесть и попить? 0 Po--oy-mu- e-o---yë-m----.P_________ e__ m___ m_____P---o-e-u- e-o m-y- m-s-o---------------------------Po-moyemu, eto moyë mesto.
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.