Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   zh 在火车里

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34[三十四]

34 [Sānshísì]

在火车里

zài huǒchē lǐ

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? 这是 -往-林---车 - ? 这_ 开____ 火_ 吗 ? 这- 开-柏-的 火- 吗 ? --------------- 这是 开往柏林的 火车 吗 ? 0
z-i-hu---ē -ǐ z__ h_____ l_ z-i h-ǒ-h- l- ------------- zài huǒchē lǐ
Cikos atiet vilciens? 火---- -候 启程-? 火_ 什_ 时_ 启_ ? 火- 什- 时- 启- ? ------------- 火车 什么 时候 启程 ? 0
z-i--u-----lǐ z__ h_____ l_ z-i h-ǒ-h- l- ------------- zài huǒchē lǐ
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? 火--什- 时- -达-柏- ? 火_ 什_ 时_ 到_ 柏_ ? 火- 什- 时- 到- 柏- ? ---------------- 火车 什么 时候 到达 柏林 ? 0
z-è--h- kāi-w--g ----n--- ---ch- ma? z__ s__ k__ w___ b____ d_ h_____ m__ z-è s-ì k-i w-n- b-l-n d- h-ǒ-h- m-? ------------------------------------ zhè shì kāi wǎng bólín de huǒchē ma?
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? 打扰了--可以 --我 过- 吗 ? 打___ 可_ 让 我 过_ 吗 ? 打-了- 可- 让 我 过- 吗 ? ------------------ 打扰了, 可以 让 我 过去 吗 ? 0
zh--s---k-i w--- b-lí--de-h-ǒchē -a? z__ s__ k__ w___ b____ d_ h_____ m__ z-è s-ì k-i w-n- b-l-n d- h-ǒ-h- m-? ------------------------------------ zhè shì kāi wǎng bólín de huǒchē ma?
Es domāju, tā ir mana vieta. 我-想 -- 位- 是----。 我 想 这_ 位_ 是 我_ 。 我 想 这- 位- 是 我- 。 ---------------- 我 想 这个 位置 是 我的 。 0
zhè shì-----w-n- -ó----de h-ǒ--- -a? z__ s__ k__ w___ b____ d_ h_____ m__ z-è s-ì k-i w-n- b-l-n d- h-ǒ-h- m-? ------------------------------------ zhè shì kāi wǎng bólín de huǒchē ma?
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. 我 想-您 坐---- -- 。 我 想 您 坐_ 我_ 位_ 。 我 想 您 坐- 我- 位- 。 ---------------- 我 想 您 坐了 我的 位置 。 0
Huǒchē--h-n----h-----qǐ--é-g? H_____ s_____ s_____ q_______ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- q-c-é-g- ----------------------------- Huǒchē shénme shíhòu qǐchéng?
Kur ir guļamvagons? 卧-车厢 - 哪- ? 卧___ 在 哪_ ? 卧-车- 在 哪- ? ----------- 卧铺车厢 在 哪里 ? 0
H---h- s-é-me s---ò---ǐ---n-? H_____ s_____ s_____ q_______ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- q-c-é-g- ----------------------------- Huǒchē shénme shíhòu qǐchéng?
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. 卧--- ------车的 尾--。 卧___ 在 这_ 火__ 尾_ 。 卧-车- 在 这- 火-的 尾- 。 ------------------ 卧铺车厢 在 这列 火车的 尾部 。 0
Huǒ-hē sh-n-e----h-u-------g? H_____ s_____ s_____ q_______ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- q-c-é-g- ----------------------------- Huǒchē shénme shíhòu qǐchéng?
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. 那--车厢-- --哪----在 最-前面-。 那_ 车___ 在 哪_ ? 在 最 前_ 。 那- 车-餐- 在 哪- ? 在 最 前- 。 ----------------------- 那么 车厢餐厅 在 哪里 ? 在 最 前面 。 0
H---h--s-é--e sh--ò- -à------l--? H_____ s_____ s_____ d____ b_____ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- d-o-á b-l-n- --------------------------------- Huǒchē shénme shíhòu dàodá bólín?
Vai es varu gulēt lejā? 我-- --在 下铺---? 我 能 睡 在 下_ 吗 ? 我 能 睡 在 下- 吗 ? -------------- 我 能 睡 在 下铺 吗 ? 0
H--chē--hénme s--h----à--- bó--n? H_____ s_____ s_____ d____ b_____ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- d-o-á b-l-n- --------------------------------- Huǒchē shénme shíhòu dàodá bólín?
Vai es varu gulēt vidū? 我-能-----中铺-吗-? 我 能 睡 在 中_ 吗 ? 我 能 睡 在 中- 吗 ? -------------- 我 能 睡 在 中铺 吗 ? 0
H-ǒchē-sh--m- s-í--u dàodá ból-n? H_____ s_____ s_____ d____ b_____ H-ǒ-h- s-é-m- s-í-ò- d-o-á b-l-n- --------------------------------- Huǒchē shénme shíhòu dàodá bólín?
Vai es varu gulēt augšā? 我-- --在--铺-- ? 我 能 睡 在 上_ 吗 ? 我 能 睡 在 上- 吗 ? -------------- 我 能 睡 在 上铺 吗 ? 0
D--ǎole, -----rà----ǒ---ò----a? D_______ k___ r___ w_ g____ m__ D-r-o-e- k-y- r-n- w- g-ò-ù m-? ------------------------------- Dǎrǎole, kěyǐ ràng wǒ guòqù ma?
Kad mēs būsim pie robežas? 我们-什么--- 能 --边境 ? 我_ 什_ 时_ 能 到 边_ ? 我- 什- 时- 能 到 边- ? ----------------- 我们 什么 时候 能 到 边境 ? 0
Dǎ--o----------àn--w------ù--a? D_______ k___ r___ w_ g____ m__ D-r-o-e- k-y- r-n- w- g-ò-ù m-? ------------------------------- Dǎrǎole, kěyǐ ràng wǒ guòqù ma?
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? 到-柏林-- ------? 到 柏_ 要 行_ 多_ ? 到 柏- 要 行- 多- ? -------------- 到 柏林 要 行驶 多久 ? 0
Dǎ---le--kěy- r-ng--ǒ--u-----a? D_______ k___ r___ w_ g____ m__ D-r-o-e- k-y- r-n- w- g-ò-ù m-? ------------------------------- Dǎrǎole, kěyǐ ràng wǒ guòqù ma?
Vai vilciens kavējas? 火- -- - 吗 ? 火_ 晚_ 了 吗 ? 火- 晚- 了 吗 ? ----------- 火车 晚点 了 吗 ? 0
Wǒ-xiǎ-- zhè---wèiz-ì -h--w---e. W_ x____ z____ w_____ s__ w_ d__ W- x-ǎ-g z-è-e w-i-h- s-ì w- d-. -------------------------------- Wǒ xiǎng zhège wèizhì shì wǒ de.
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? 您-有 什----读- - ? 您 有 什_ 可___ 吗 ? 您 有 什- 可-读- 吗 ? --------------- 您 有 什么 可阅读的 吗 ? 0
Wǒ --ǎng z--ge ---z---sh- -ǒ -e. W_ x____ z____ w_____ s__ w_ d__ W- x-ǎ-g z-è-e w-i-h- s-ì w- d-. -------------------------------- Wǒ xiǎng zhège wèizhì shì wǒ de.
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? 这里 能 ---的 - -的-吗 ? 这_ 能 买___ 和 喝_ 吗 ? 这- 能 买-吃- 和 喝- 吗 ? ------------------ 这里 能 买到吃的 和 喝的 吗 ? 0
W- xi--- z-----w---hì --ì--- --. W_ x____ z____ w_____ s__ w_ d__ W- x-ǎ-g z-è-e w-i-h- s-ì w- d-. -------------------------------- Wǒ xiǎng zhège wèizhì shì wǒ de.
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? 您-能 - 七点钟-把 我 叫醒 吗 ? 您 能 在 七__ 把 我 叫_ 吗 ? 您 能 在 七-钟 把 我 叫- 吗 ? -------------------- 您 能 在 七点钟 把 我 叫醒 吗 ? 0
W- -iǎng --n-z--le -- d- -èi-hì. W_ x____ n__ z____ w_ d_ w______ W- x-ǎ-g n-n z-ò-e w- d- w-i-h-. -------------------------------- Wǒ xiǎng nín zuòle wǒ de wèizhì.

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.