Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   zh 身体的部位

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58[五十八]

58 [Wǔshíbā]

身体的部位

shēntǐ de bùwèi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. 我----个-男- 。 我 画 一_ 男_ 。 我 画 一- 男- 。 ----------- 我 画 一个 男人 。 0
s-------e --wèi s_____ d_ b____ s-ē-t- d- b-w-i --------------- shēntǐ de bùwèi
Vispirms galvu. 首先 --头部-。 首_ 是 头_ 。 首- 是 头- 。 --------- 首先 是 头部 。 0
sh--t--d- --wèi s_____ d_ b____ s-ē-t- d- b-w-i --------------- shēntǐ de bùwèi
Vīrietim ir platmale. 那个 男- 带- 一顶 ---。 那_ 男_ 带_ 一_ 帽_ 。 那- 男- 带- 一- 帽- 。 ---------------- 那个 男人 带着 一顶 帽子 。 0
w--hu- -īg----nrén. w_ h__ y___ n______ w- h-à y-g- n-n-é-. ------------------- wǒ huà yīgè nánrén.
Matus neredz. 看不- 头--。 看__ 头_ 。 看-见 头- 。 -------- 看不见 头发 。 0
w- hu- y-gè ---ré-. w_ h__ y___ n______ w- h-à y-g- n-n-é-. ------------------- wǒ huà yīgè nánrén.
Ausis arī neredz. 也 看不- 耳朵 。 也 看__ 耳_ 。 也 看-见 耳- 。 ---------- 也 看不见 耳朵 。 0
w- --- -īg--------. w_ h__ y___ n______ w- h-à y-g- n-n-é-. ------------------- wǒ huà yīgè nánrén.
Muguru arī neredz. 也-看-- -背 。 也 看__ 后_ 。 也 看-见 后- 。 ---------- 也 看不见 后背 。 0
Shǒu-iān s-i-tóu-b-. S_______ s__ t__ b__ S-ǒ-x-ā- s-i t-u b-. -------------------- Shǒuxiān shi tóu bù.
Es zīmēju acis un muti. 我-画--- ----。 我 画 眼_ 和 嘴 。 我 画 眼- 和 嘴 。 ------------ 我 画 眼睛 和 嘴 。 0
S---xi-n---- tó--bù. S_______ s__ t__ b__ S-ǒ-x-ā- s-i t-u b-. -------------------- Shǒuxiān shi tóu bù.
Vīrietis dejo un smejas. 这--男人--着 - --笑- 。 这_ 男_ 跳_ 舞 并 笑_ 。 这- 男- 跳- 舞 并 笑- 。 ----------------- 这个 男人 跳着 舞 并 笑着 。 0
Shǒ-x--n-----t-----. S_______ s__ t__ b__ S-ǒ-x-ā- s-i t-u b-. -------------------- Shǒuxiān shi tóu bù.
Vīrietim ir garš deguns. 这- -人 有-----子-。 这_ 男_ 有 个 长__ 。 这- 男- 有 个 长-子 。 --------------- 这个 男人 有 个 长鼻子 。 0
N--è-nánrén--à-zhe-yī dǐn- -----. N___ n_____ d_____ y_ d___ m_____ N-g- n-n-é- d-i-h- y- d-n- m-o-i- --------------------------------- Nàgè nánrén dàizhe yī dǐng màozi.
Rokās viņš tur spieķi. 他 手--拿- -- 棍- 。 他 手_ 拿_ 一_ 棍_ 。 他 手- 拿- 一- 棍- 。 --------------- 他 手里 拿着 一个 棍子 。 0
Nàg---á-ré- -àiz-e -ī d--- mào--. N___ n_____ d_____ y_ d___ m_____ N-g- n-n-é- d-i-h- y- d-n- m-o-i- --------------------------------- Nàgè nánrén dàizhe yī dǐng màozi.
Ap kaklu viņam ir šalle. 他-----也 戴了-一---巾-。 他 脖__ 也 戴_ 一_ 围_ 。 他 脖-上 也 戴- 一- 围- 。 ------------------ 他 脖子上 也 戴了 一条 围巾 。 0
N--è-ná---- dà-z-e y-------m--z-. N___ n_____ d_____ y_ d___ m_____ N-g- n-n-é- d-i-h- y- d-n- m-o-i- --------------------------------- Nàgè nánrén dàizhe yī dǐng màozi.
Ir ziema un ir auksts. 现--是--天- ---天气-很冷-。 现_ 是 冬__ 而_ 天_ 很_ 。 现- 是 冬-, 而- 天- 很- 。 ------------------- 现在 是 冬天, 而且 天气 很冷 。 0
Kàn bù-i-----uf-. K__ b_____ t_____ K-n b-j-à- t-u-ǎ- ----------------- Kàn bùjiàn tóufǎ.
Rokas ir spēcīgas. 双臂-很-有 力--。 双_ 很 有 力_ 。 双- 很 有 力- 。 ----------- 双臂 很 有 力气 。 0
Kà- b-j--n t--f-. K__ b_____ t_____ K-n b-j-à- t-u-ǎ- ----------------- Kàn bùjiàn tóufǎ.
Kājas arī ir spēcīgas. 双--也 - 有 ---。 双_ 也 很 有 力_ 。 双- 也 很 有 力- 。 ------------- 双腿 也 很 有 力气 。 0
Kà- bùji-n t-ufǎ. K__ b_____ t_____ K-n b-j-à- t-u-ǎ- ----------------- Kàn bùjiàn tóufǎ.
Vīrs ir no sniega. 这个 -人-是-雪做 的 。 这_ 男_ 是 雪_ 的 。 这- 男- 是 雪- 的 。 -------------- 这个 男人 是 雪做 的 。 0
Y- -à- b---à--ě-d--. Y_ k__ b_____ ě_____ Y- k-n b-j-à- ě-d-ǒ- -------------------- Yě kàn bùjiàn ěrduǒ.
Viņam nav bikšu un mēteļa. 他 没穿----- - 穿-大衣 。 他 没_ 裤_ 也 没 穿 大_ 。 他 没- 裤- 也 没 穿 大- 。 ------------------ 他 没穿 裤子 也 没 穿 大衣 。 0
Y- kàn-b-j-à--ě-d--. Y_ k__ b_____ ě_____ Y- k-n b-j-à- ě-d-ǒ- -------------------- Yě kàn bùjiàn ěrduǒ.
Bet vīram nesalst. 但是---- -到-寒冷 。 但_ 他 不 感_ 寒_ 。 但- 他 不 感- 寒- 。 -------------- 但是 他 不 感到 寒冷 。 0
Y---à- b---à- ě---ǒ. Y_ k__ b_____ ě_____ Y- k-n b-j-à- ě-d-ǒ- -------------------- Yě kàn bùjiàn ěrduǒ.
Tas ir sniegavīrs. 他-是 一个 雪--。 他 是 一_ 雪_ 。 他 是 一- 雪- 。 ----------- 他 是 一个 雪人 。 0
Y--kà--bùji-- --u b--. Y_ k__ b_____ h__ b___ Y- k-n b-j-à- h-u b-i- ---------------------- Yě kàn bùjiàn hòu bèi.

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…