Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   nl Lichaamsdelen

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [achtenvijftig]

Lichaamsdelen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ik--en e-n -an-----h-t -ek-n-n. I_ b__ e__ m__ a__ h__ t_______ I- b-n e-n m-n a-n h-t t-k-n-n- ------------------------------- Ik ben een man aan het tekenen. 0
Vispirms galvu. Eers- -e-------. E____ h__ h_____ E-r-t h-t h-o-d- ---------------- Eerst het hoofd. 0
Vīrietim ir platmale. D- -an-dr-ag---en -o--. D_ m__ d_____ e__ h____ D- m-n d-a-g- e-n h-e-. ----------------------- De man draagt een hoed. 0
Matus neredz. J- -a- ---n -a------t zien. J_ k__ z___ h___ n___ z____ J- k-n z-j- h-a- n-e- z-e-. --------------------------- Je kan zijn haar niet zien. 0
Ausis arī neredz. J----- --- -i-n o--n n----z-e-. J_ k__ o__ z___ o___ n___ z____ J- k-n o-k z-j- o-e- n-e- z-e-. ------------------------------- Je kan ook zijn oren niet zien. 0
Muguru arī neredz. Je-k---o-k--ij- r-g----t--ien. J_ k__ o__ z___ r__ n___ z____ J- k-n o-k z-j- r-g n-e- z-e-. ------------------------------ Je kan ook zijn rug niet zien. 0
Es zīmēju acis un muti. Ik -en-d---gen----d--m-nd-aan-he- ----ne-. I_ b__ d_ o___ e_ d_ m___ a__ h__ t_______ I- b-n d- o-e- e- d- m-n- a-n h-t t-k-n-n- ------------------------------------------ Ik ben de ogen en de mond aan het tekenen. 0
Vīrietis dejo un smejas. De--an-d--st ----a---. D_ m__ d____ e_ l_____ D- m-n d-n-t e- l-c-t- ---------------------- De man danst en lacht. 0
Vīrietim ir garš deguns. De -a--h---t -e- lang- -eu-. D_ m__ h____ e__ l____ n____ D- m-n h-e-t e-n l-n-e n-u-. ---------------------------- De man heeft een lange neus. 0
Rokās viņš tur spieķi. H-j d--a-t ee- s-ok--- -i-n ha-de-. H__ d_____ e__ s___ i_ z___ h______ H-j d-a-g- e-n s-o- i- z-j- h-n-e-. ----------------------------------- Hij draagt een stok in zijn handen. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Hij------t-o---e-n-sjaa- ---zi-n --k. H__ d_____ o__ e__ s____ o_ z___ n___ H-j d-a-g- o-k e-n s-a-l o- z-j- n-k- ------------------------------------- Hij draagt ook een sjaal om zijn nek. 0
Ir ziema un ir auksts. Het i- w---er--- h---is -ou-. H__ i_ w_____ e_ h__ i_ k____ H-t i- w-n-e- e- h-t i- k-u-. ----------------------------- Het is winter en het is koud. 0
Rokas ir spēcīgas. De---men-zij- g----e-d. D_ a____ z___ g________ D- a-m-n z-j- g-s-i-r-. ----------------------- De armen zijn gespierd. 0
Kājas arī ir spēcīgas. De be-e- --j---ok-ge--ie-d. D_ b____ z___ o__ g________ D- b-n-n z-j- o-k g-s-i-r-. --------------------------- De benen zijn ook gespierd. 0
Vīrs ir no sniega. D--man-is-v-----eeu-. D_ m__ i_ v__ s______ D- m-n i- v-n s-e-u-. --------------------- De man is van sneeuw. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Hi---r--g- g--- ---ek--n g-e- -a-. H__ d_____ g___ b____ e_ g___ j___ H-j d-a-g- g-e- b-o-k e- g-e- j-s- ---------------------------------- Hij draagt geen broek en geen jas. 0
Bet vīram nesalst. Ma-- -e-m----e-ri------et. M___ d_ m__ b_______ n____ M-a- d- m-n b-v-i-s- n-e-. -------------------------- Maar de man bevriest niet. 0
Tas ir sniegavīrs. H----s --n -n-eu-m--. H__ i_ e__ s_________ H-j i- e-n s-e-u-m-n- --------------------- Hij is een sneeuwman. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…