Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   fi Ruumiinosia

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [viisikymmentäkahdeksan]

Ruumiinosia

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. M--ä --i---n-mi-hen. M___ p______ m______ M-n- p-i-r-n m-e-e-. -------------------- Minä piirrän miehen. 0
Vispirms galvu. E--in-p-än. E____ p____ E-s-n p-ä-. ----------- Ensin pään. 0
Vīrietim ir platmale. Mi-he-l--on-hatt---ä---ä. M_______ o_ h____ p______ M-e-e-l- o- h-t-u p-ä-s-. ------------------------- Miehellä on hattu päässä. 0
Matus neredz. H-u--ia-ei--äe. H______ e_ n___ H-u-s-a e- n-e- --------------- Hiuksia ei näe. 0
Ausis arī neredz. K---ia -i my-s-ä----ä-. K_____ e_ m_______ n___ K-r-i- e- m-ö-k-ä- n-e- ----------------------- Korvia ei myöskään näe. 0
Muguru arī neredz. Se--ää-ei-my-sk-----äe. S_____ e_ m_______ n___ S-l-ä- e- m-ö-k-ä- n-e- ----------------------- Selkää ei myöskään näe. 0
Es zīmēju acis un muti. M--- p--rrä--si---t ja s-u-. M___ p______ s_____ j_ s____ M-n- p-i-r-n s-l-ä- j- s-u-. ---------------------------- Minä piirrän silmät ja suun. 0
Vīrietis dejo un smejas. M--s ta-ssii ja-na---a. M___ t______ j_ n______ M-e- t-n-s-i j- n-u-a-. ----------------------- Mies tanssii ja nauraa. 0
Vīrietim ir garš deguns. Mie-e--- -n ----ä--e--. M_______ o_ p____ n____ M-e-e-l- o- p-t-ä n-n-. ----------------------- Miehellä on pitkä nenä. 0
Rokās viņš tur spieķi. Hän-l-ä on-k---i-k--e-sään. H______ o_ k____ k_________ H-n-l-ä o- k-p-i k-d-s-ä-n- --------------------------- Hänellä on keppi kädessään. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Hän---ä--- m-ös k-ul-h--vi-k-ula- ymp-ri. H______ o_ m___ k_________ k_____ y______ H-n-l-ä o- m-ö- k-u-a-u-v- k-u-a- y-p-r-. ----------------------------------------- Hänellä on myös kaulahuivi kaulan ympäri. 0
Ir ziema un ir auksts. O- ta-v-----on--yl-ä. O_ t____ j_ o_ k_____ O- t-l-i j- o- k-l-ä- --------------------- On talvi ja on kylmä. 0
Rokas ir spēcīgas. Käde--ov----oim-k-aat. K____ o___ v__________ K-d-t o-a- v-i-a-k-a-. ---------------------- Kädet ovat voimakkaat. 0
Kājas arī ir spēcīgas. Jal-t -----my-s----m--kaa-. J____ o___ m___ v__________ J-l-t o-a- m-ö- v-i-a-k-a-. --------------------------- Jalat ovat myös voimakkaat. 0
Vīrs ir no sniega. M-e---- l-m---a. M___ o_ l_______ M-e- o- l-m-s-a- ---------------- Mies on lumesta. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Hä--l-- -i---e pää-l-ä- ho-su-a------ta--ia. H______ e_ o__ p_______ h______ e___ t______ H-n-l-ä e- o-e p-ä-l-ä- h-u-u-a e-k- t-k-i-. -------------------------------------------- Hänellä ei ole päällään housuja eikä takkia. 0
Bet vīram nesalst. M--t- hänel------ole k-lm-. M____ h______ e_ o__ k_____ M-t-a h-n-l-ä e- o-e k-l-ä- --------------------------- Mutta hänellä ei ole kylmä. 0
Tas ir sniegavīrs. H-n on-l-m-u---. H__ o_ l________ H-n o- l-m-u-k-. ---------------- Hän on lumiukko. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…