Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   fi perustella jotakin 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [seitsemänkymmentäseitsemän]

perustella jotakin 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Mi--i--t-- s-ö -ak-u-? M____ e___ s__ k______ M-k-i e-t- s-ö k-k-u-? ---------------------- Miksi ette syö kakkua? 0
Man jāsamazina svars. M--u- t--tyy---ihdut-aa. M____ t_____ l__________ M-n-n t-y-y- l-i-d-t-a-. ------------------------ Minun täytyy laihduttaa. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. E----- ---ä- k-s-a ---u- tä-t-- l-i-d-t-aa. E_ s__ s____ k____ m____ t_____ l__________ E- s-ö s-t-, k-s-a m-n-n t-y-y- l-i-d-t-a-. ------------------------------------------- En syö sitä, koska minun täytyy laihduttaa. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Mi-si--tt---u----o-- -l-t--? M____ e___ j__ t____ o______ M-k-i e-t- j-o t-o-a o-u-t-? ---------------------------- Miksi ette juo tuota olutta? 0
Man vēl jābrauc. Minu----y-y---iel---j--. M____ t_____ v____ a____ M-n-n t-y-y- v-e-ä a-a-. ------------------------ Minun täytyy vielä ajaa. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. M--- -n-juo --t-- ko--a--inu--tä-ty- ------aj--. M___ e_ j__ s____ k____ m____ t_____ v____ a____ M-n- e- j-o s-t-, k-s-a m-n-n t-y-y- v-e-ä a-a-. ------------------------------------------------ Minä en juo sitä, koska minun täytyy vielä ajaa. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? M---i-e--j---t-ota-k-h-i-? M____ e_ j__ t____ k______ M-k-i e- j-o t-o-a k-h-i-? -------------------------- Miksi et juo tuota kahvia? 0
Tā ir auksta. Se on----m-ä. S_ o_ k______ S- o- k-l-ä-. ------------- Se on kylmää. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. M-n- -n--uo -itä------- s--o- k--m--. M___ e_ j__ s____ k____ s_ o_ k______ M-n- e- j-o s-t-, k-s-a s- o- k-l-ä-. ------------------------------------- Minä en juo sitä, koska se on kylmää. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? M-ksi et j-- -uo-a--e--ä? M____ e_ j__ t____ t_____ M-k-i e- j-o t-o-a t-e-ä- ------------------------- Miksi et juo tuota teetä? 0
Man nav cukura. Minulla e- ol--so-er--. M______ e_ o__ s_______ M-n-l-a e- o-e s-k-r-a- ----------------------- Minulla ei ole sokeria. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. E----- -itä---os-a-mi--lla--i ole--o-er-a. E_ j__ s____ k____ m______ e_ o__ s_______ E- j-o s-t-, k-s-a m-n-l-a e- o-e s-k-r-a- ------------------------------------------ En juo sitä, koska minulla ei ole sokeria. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Miks- e-----y--tuo-----i--oa? M____ e___ s__ t____ k_______ M-k-i e-t- s-ö t-o-a k-i-t-a- ----------------------------- Miksi ette syö tuota keittoa? 0
Es to nepasūtīju. Min- en--ila-nut -it-. M___ e_ t_______ s____ M-n- e- t-l-n-u- s-t-. ---------------------- Minä en tilannut sitä. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. M-n--en-s-ö-s-tä--k-ska en--il----t-sit-. M___ e_ s__ s____ k____ e_ t_______ s____ M-n- e- s-ö s-t-, k-s-a e- t-l-n-u- s-t-. ----------------------------------------- Minä en syö sitä, koska en tilannut sitä. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? M--s- e-t--------ot--lih-a? M____ e___ s__ t____ l_____ M-k-i e-t- s-ö t-o-a l-h-a- --------------------------- Miksi ette syö tuota lihaa? 0
Es esmu veģetāriete. Mi---o-en -a--i--yöjä. M___ o___ k___________ M-n- o-e- k-s-i-s-ö-ä- ---------------------- Minä olen kasvissyöjä. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. M-n- en syö---t-,--os-- ol---ka-vi------. M___ e_ s__ s____ k____ o___ k___________ M-n- e- s-ö s-t-, k-s-a o-e- k-s-i-s-ö-ä- ----------------------------------------- Minä en syö sitä, koska olen kasvissyöjä. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…