М-- -ны ішп-----, өйт-ен- -ант-жоқ.
М__ о__ і________ ө______ қ___ ж___
М-н о-ы і-п-й-і-, ө-т-е-і қ-н- ж-қ-
-----------------------------------
Мен оны ішпеймін, өйткені қант жоқ. 0 Siz n--- ---a----e---z?S__ n___ s___ i________S-z n-g- s-r- i-p-y-i-?-----------------------Siz nege sıra işpeysiz?
Мен оған та---ры- -е-г-н жо-п-н.
М__ о___ т_______ б_____ ж______
М-н о-а- т-п-ы-ы- б-р-е- ж-қ-ы-.
--------------------------------
Мен оған тапсырыс берген жоқпын. 0 S----e-e-s--a-i-pey-iz?S__ n___ s___ i________S-z n-g- s-r- i-p-y-i-?-----------------------Siz nege sıra işpeysiz?
Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba.
Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds.
Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties.
Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību.
Žesti palīdz mūsu atmiņai.
Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus.
Pētījums to ir skaidri pierādījis.
Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku.
Šie vārdi patiesībā neeksistēja.
Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas.
Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem.
Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus.
Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi.
Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība.
Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu.
Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi.
Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti.
Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu.
Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas.
Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs.
Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta.
Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē.
Tie ir arī labāk saglabāti.
Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem.
Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu.
Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes.
Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām.
Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…