Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   it Parti del corpo

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [cinquantotto]

Parti del corpo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. I--d-seg-o un u--o. I_ d______ u_ u____ I- d-s-g-o u- u-m-. ------------------- Io disegno un uomo. 0
Vispirms galvu. Pri-- -a te-t-. P____ l_ t_____ P-i-a l- t-s-a- --------------- Prima la testa. 0
Vīrietim ir platmale. L---mo-in-o-sa un ca-p-l-o. L_____ i______ u_ c________ L-u-m- i-d-s-a u- c-p-e-l-. --------------------------- L’uomo indossa un cappello. 0
Matus neredz. N-n si ---ono-i-c-p--li. N__ s_ v_____ i c_______ N-n s- v-d-n- i c-p-l-i- ------------------------ Non si vedono i capelli. 0
Ausis arī neredz. No--------on- -e--ch- l--orec---e. N__ s_ v_____ n______ l_ o________ N-n s- v-d-n- n-a-c-e l- o-e-c-i-. ---------------------------------- Non si vedono neanche le orecchie. 0
Muguru arī neredz. No---- ve---ne-nch--l---chien-. N__ s_ v___ n______ l_ s_______ N-n s- v-d- n-a-c-e l- s-h-e-a- ------------------------------- Non si vede neanche la schiena. 0
Es zīmēju acis un muti. I-----e--- ------c-- - l- ----a. I_ d______ g__ o____ e l_ b_____ I- d-s-g-o g-i o-c-i e l- b-c-a- -------------------------------- Io disegno gli occhi e la bocca. 0
Vīrietis dejo un smejas. L’---- ba--- --r-d-. L_____ b____ e r____ L-u-m- b-l-a e r-d-. -------------------- L’uomo balla e ride. 0
Vīrietim ir garš deguns. L-uomo-h--il-na-o lu---. L_____ h_ i_ n___ l_____ L-u-m- h- i- n-s- l-n-o- ------------------------ L’uomo ha il naso lungo. 0
Rokās viņš tur spieķi. Lui-ha-------- -- -asto--. L__ h_ i_ m___ u_ b_______ L-i h- i- m-n- u- b-s-o-e- -------------------------- Lui ha in mano un bastone. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Lui-i--o-s--a---e --a-s-i-rpa --to-no--l-co-l-. L__ i______ a____ u__ s______ i______ a_ c_____ L-i i-d-s-a a-c-e u-a s-i-r-a i-t-r-o a- c-l-o- ----------------------------------------------- Lui indossa anche una sciarpa intorno al collo. 0
Ir ziema un ir auksts. È ----------f--fred-o. È i______ e f_ f______ È i-v-r-o e f- f-e-d-. ---------------------- È inverno e fa freddo. 0
Rokas ir spēcīgas. Le --a-c-- --n------st-. L_ b______ s___ r_______ L- b-a-c-a s-n- r-b-s-e- ------------------------ Le braccia sono robuste. 0
Kājas arī ir spēcīgas. An----l---am-e--o-o rob-st-. A____ l_ g____ s___ r_______ A-c-e l- g-m-e s-n- r-b-s-e- ---------------------------- Anche le gambe sono robuste. 0
Vīrs ir no sniega. L’uom- - --t-o-d- nev-. L_____ è f____ d_ n____ L-u-m- è f-t-o d- n-v-. ----------------------- L’uomo è fatto di neve. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. N-- i--os----é p-n-al--- né ---p-tt- ---o-r-b-to. N__ i______ n_ p________ n_ c_______ / s_________ N-n i-d-s-a n- p-n-a-o-i n- c-p-o-t- / s-p-a-i-o- ------------------------------------------------- Non indossa né pantaloni né cappotto / soprabito. 0
Bet vīram nesalst. M- -’--mo--on -- f-e---. M_ l_____ n__ h_ f______ M- l-u-m- n-n h- f-e-d-. ------------------------ Ma l’uomo non ha freddo. 0
Tas ir sniegavīrs. È--n p-p-zz- -- n---. È u_ p______ d_ n____ È u- p-p-z-o d- n-v-. --------------------- È un pupazzo di neve. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…