Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   zh 过去时3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83[八十三]

83 [Bāshísān]

过去时3

guòqù shí 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
piezvanīt 通电-（打电话） 通_______ 通-话-打-话- -------- 通电话（打电话） 0
g-ò-ù--hí-3 g____ s__ 3 g-ò-ù s-í 3 ----------- guòqù shí 3
Es runāju pa telefonu. 我-打过 -话-- 。 我 打_ 电_ 了 。 我 打- 电- 了 。 ----------- 我 打过 电话 了 。 0
g-----s-í 3 g____ s__ 3 g-ò-ù s-í 3 ----------- guòqù shí 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. 我-一直--打-电话---。 我 一_ 在_ 电_ 了 。 我 一- 在- 电- 了 。 -------------- 我 一直 在打 电话 了 。 0
t-n--d-àn--- (-- ----huà) t___ d______ (__ d_______ t-n- d-à-h-à (-ǎ d-à-h-à- ------------------------- tōng diànhuà (dǎ diànhuà)
jautāt 提问题--问问-，问 提___ 问____ 提-题- 问-题-问 ---------- 提问题， 问问题，问 0
t--g di--huà-(-ǎ--i---u-) t___ d______ (__ d_______ t-n- d-à-h-à (-ǎ d-à-h-à- ------------------------- tōng diànhuà (dǎ diànhuà)
Es jautāju. 我 -过 了 。 我 问_ 了 。 我 问- 了 。 -------- 我 问过 了 。 0
t--g--ià-h-à---ǎ diàn--à) t___ d______ (__ d_______ t-n- d-à-h-à (-ǎ d-à-h-à- ------------------------- tōng diànhuà (dǎ diànhuà)
Es vienmēr jautāju. 我 -前 经常-问--题 。 我 以_ 经_ 问 问_ 。 我 以- 经- 问 问- 。 -------------- 我 以前 经常 问 问题 。 0
wǒ-d-guò ---nh---e. w_ d____ d_________ w- d-g-ò d-à-h-à-e- ------------------- wǒ dǎguò diànhuàle.
stāstīt 讲---述、-诉、-、叙述 讲____________ 讲-、-述-告-、-、-述 ------------- 讲述、描述、告诉、说、叙述 0
w- dǎg-ò di-nhu--e. w_ d____ d_________ w- d-g-ò d-à-h-à-e- ------------------- wǒ dǎguò diànhuàle.
Es stāstīju. 我--- - 。 我 说_ 了 。 我 说- 了 。 -------- 我 说过 了 。 0
w--dǎ-uò-di-n-u-l-. w_ d____ d_________ w- d-g-ò d-à-h-à-e- ------------------- wǒ dǎguò diànhuàle.
Es izstāstīju visu stāstu. 我-把 整--- - -过-了-。 我 把 整___ 都 说_ 了 。 我 把 整-事- 都 说- 了 。 ----------------- 我 把 整个事情 都 说过 了 。 0
Wǒ yīzh- z-i-----i-n-u-l-. W_ y____ z__ d_ d_________ W- y-z-í z-i d- d-à-h-à-e- -------------------------- Wǒ yīzhí zài dǎ diànhuàle.
mācīties 学- 学_ 学- -- 学习 0
Wǒ -īzh- zà--dǎ-d-ànhu-l-. W_ y____ z__ d_ d_________ W- y-z-í z-i d- d-à-h-à-e- -------------------------- Wǒ yīzhí zài dǎ diànhuàle.
Es mācījos. 我 -- 过了 。 我 学_ 过_ 。 我 学- 过- 。 --------- 我 学习 过了 。 0
W--yī-h--z---d--diànhuà-e. W_ y____ z__ d_ d_________ W- y-z-í z-i d- d-à-h-à-e- -------------------------- Wǒ yīzhí zài dǎ diànhuàle.
Es mācījos visu vakaru. 我---- 整个--上 。 我 学__ 整_ 晚_ 。 我 学-了 整- 晚- 。 ------------- 我 学习了 整个 晚上 。 0
Tí -ènt-, w-n-wèntí----n T_ w_____ w__ w_____ w__ T- w-n-í- w-n w-n-í- w-n ------------------------ Tí wèntí, wèn wèntí, wèn
strādāt 工- 工_ 工- -- 工作 0
Tí-wèn-í,--è--wèn------n T_ w_____ w__ w_____ w__ T- w-n-í- w-n w-n-í- w-n ------------------------ Tí wèntí, wèn wèntí, wèn
Es strādāju. 我 工作 - 。 我 工_ 了 。 我 工- 了 。 -------- 我 工作 了 。 0
Tí--èn--- w-n -è-t----èn T_ w_____ w__ w_____ w__ T- w-n-í- w-n w-n-í- w-n ------------------------ Tí wèntí, wèn wèntí, wèn
Es strādāju visu dienu. 我-工--- -整天 。 我 工_ 了 一__ 。 我 工- 了 一-天 。 ------------ 我 工作 了 一整天 。 0
w--wèn-uò-e. w_ w________ w- w-n-u-l-. ------------ wǒ wènguòle.
ēst 吃- 吃_ 吃- -- 吃饭 0
w- -è-g-ò-e. w_ w________ w- w-n-u-l-. ------------ wǒ wènguòle.
Es paēdu. 我 -过 --。 我 吃_ 了 。 我 吃- 了 。 -------- 我 吃过 了 。 0
w- wèn-uòl-. w_ w________ w- w-n-u-l-. ------------ wǒ wènguòle.
Es apēdu visu ēdienu. 我-- 全-饭-----光-了-。 我 把 全___ 都 吃_ 了 。 我 把 全-饭- 都 吃- 了 。 ----------------- 我 把 全部饭菜 都 吃光 了 。 0
W----q-án-j----há-- --n -è-tí. W_ y_____ j________ w__ w_____ W- y-q-á- j-n-c-á-g w-n w-n-í- ------------------------------ Wǒ yǐqián jīngcháng wèn wèntí.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ķīniešu (vienkāršotā) (1-100) MP3 ķīniešu (vienkāršotā) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.