Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ru Цифры

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [семь]

7 [semʹ]

Цифры

Tsifry

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Я-счи--ю: Я с______ Я с-и-а-: --------- Я считаю: 0
Ya schi-a-u: Y_ s________ Y- s-h-t-y-: ------------ Ya schitayu:
viens, divi, trīs о---, дв-, -ри о____ д___ т__ о-и-, д-а- т-и -------------- один, два, три 0
o--n,--va,-t-i o____ d___ t__ o-i-, d-a- t-i -------------- odin, dva, tri
Es skaitu līdz trīs. Я-счита- д- ----. Я с_____ д_ т____ Я с-и-а- д- т-ё-. ----------------- Я считаю до трёх. 0
Ya sch--ay--do t----. Y_ s_______ d_ t_____ Y- s-h-t-y- d- t-ë-h- --------------------- Ya schitayu do trëkh.
Es skaitu tālāk: Я с----ю-----ш-: Я с_____ д______ Я с-и-а- д-л-ш-: ---------------- Я считаю дальше: 0
Y- --h-tayu da--sh-: Y_ s_______ d_______ Y- s-h-t-y- d-l-s-e- -------------------- Ya schitayu dalʹshe:
četri, pieci, seši, четыре- ---ь, ше-ть, ч______ п____ ш_____ ч-т-р-, п-т-, ш-с-ь- -------------------- четыре, пять, шесть, 0
ch--yre----atʹ---he--ʹ, c_______ p_____ s______ c-e-y-e- p-a-ʹ- s-e-t-, ----------------------- chetyre, pyatʹ, shestʹ,
septiņi, astoņi, deviņi с--ь,-в-с---, -е-я-ь с____ в______ д_____ с-м-, в-с-м-, д-в-т- -------------------- семь, восемь, девять 0
se-ʹ- vo--mʹ, ---y-tʹ s____ v______ d______ s-m-, v-s-m-, d-v-a-ʹ --------------------- semʹ, vosemʹ, devyatʹ
Es skaitu. Я ----а-. Я с______ Я с-и-а-. --------- Я считаю. 0
Ya-sch-t---. Y_ s________ Y- s-h-t-y-. ------------ Ya schitayu.
Tu skaiti. Т---читаешь. Т_ с________ Т- с-и-а-ш-. ------------ Ты считаешь. 0
T--sc--tay-s-ʹ. T_ s___________ T- s-h-t-y-s-ʹ- --------------- Ty schitayeshʹ.
Viņš skaita. Он-с---ае-. О_ с_______ О- с-и-а-т- ----------- Он считает. 0
On -c-i--y--. O_ s_________ O- s-h-t-y-t- ------------- On schitayet.
Viens. Pirmais. Од-н----рв-й. О____ П______ О-и-. П-р-ы-. ------------- Один. Первый. 0
O-i---P-rvy-. O____ P______ O-i-. P-r-y-. ------------- Odin. Pervyy.
Divi. Otrais. Д-а. --о-ой. Д___ В______ Д-а- В-о-о-. ------------ Два. Второй. 0
D----Vto-oy. D___ V______ D-a- V-o-o-. ------------ Dva. Vtoroy.
Trīs. Trešais. Т--- --ет-й. Т___ Т______ Т-и- Т-е-и-. ------------ Три. Третий. 0
Tr-. T--t-y. T___ T______ T-i- T-e-i-. ------------ Tri. Tretiy.
Četri. Ceturtais. Ч-т-ре- Ч-твё-ты-. Ч______ Ч_________ Ч-т-р-. Ч-т-ё-т-й- ------------------ Четыре. Четвёртый. 0
Ch-ty--. C-e--ër--y. C_______ C__________ C-e-y-e- C-e-v-r-y-. -------------------- Chetyre. Chetvërtyy.
Pieci. Piektais. Пять. П--ый. П____ П_____ П-т-. П-т-й- ------------ Пять. Пятый. 0
P--t-- Py--y-. P_____ P______ P-a-ʹ- P-a-y-. -------------- Pyatʹ. Pyatyy.
Seši. Sestais. Ш--ть- Шест-й. Ш_____ Ш______ Ш-с-ь- Ш-с-о-. -------------- Шесть. Шестой. 0
S-estʹ. Shes--y. S______ S_______ S-e-t-. S-e-t-y- ---------------- Shestʹ. Shestoy.
Septiņi. Septītais. Се-ь--С-д-м-й. С____ С_______ С-м-. С-д-м-й- -------------- Семь. Седьмой. 0
Semʹ--Se-ʹm--. S____ S_______ S-m-. S-d-m-y- -------------- Semʹ. Sedʹmoy.
Astoņi. Astotais. В----ь. -осьмо-. В______ В_______ В-с-м-. В-с-м-й- ---------------- Восемь. Восьмой. 0
V--em-- Vo-ʹmo-. V______ V_______ V-s-m-. V-s-m-y- ---------------- Vosemʹ. Vosʹmoy.
Deviņi. Devītais. Д-в--ь.-Де---ы-. Д______ Д_______ Д-в-т-. Д-в-т-й- ---------------- Девять. Девятый. 0
De---tʹ. D-vy--y-. D_______ D________ D-v-a-ʹ- D-v-a-y-. ------------------ Devyatʹ. Devyatyy.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + krievu (1-100) MP3 krievu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!