Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   sv Tal

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sju]

Tal

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ja- -ä----: J__ r______ J-g r-k-a-: ----------- Jag räknar: 0
viens, divi, trīs et-,--v---tre e___ t___ t__ e-t- t-å- t-e ------------- ett, två, tre 0
Es skaitu līdz trīs. Ja- -äknar t-ll--r-. J__ r_____ t___ t___ J-g r-k-a- t-l- t-e- -------------------- Jag räknar till tre. 0
Es skaitu tālāk: J-- räkn-r ----r-: J__ r_____ v______ J-g r-k-a- v-d-r-: ------------------ Jag räknar vidare: 0
četri, pieci, seši, fy--, -em- s-x, f____ f___ s___ f-r-, f-m- s-x- --------------- fyra, fem, sex, 0
septiņi, astoņi, deviņi sju--ått-, n-o s___ å____ n__ s-u- å-t-, n-o -------------- sju, åtta, nio 0
Es skaitu. Ja- ----ar. J__ r______ J-g r-k-a-. ----------- Jag räknar. 0
Tu skaiti. Du-r--na-. D_ r______ D- r-k-a-. ---------- Du räknar. 0
Viņš skaita. H-n-rä-nar. H__ r______ H-n r-k-a-. ----------- Han räknar. 0
Viens. Pirmais. Et---De- för-ta. E___ D__ f______ E-t- D-n f-r-t-. ---------------- Ett. Den första. 0
Divi. Otrais. Två.--e- -ndr-. T___ D__ a_____ T-å- D-n a-d-a- --------------- Två. Den andra. 0
Trīs. Trešais. Tr---Den---e-je. T___ D__ t______ T-e- D-n t-e-j-. ---------------- Tre. Den tredje. 0
Četri. Ceturtais. F-r------ -j-r-e. F____ D__ f______ F-r-. D-n f-ä-d-. ----------------- Fyra. Den fjärde. 0
Pieci. Piektais. Fem.--en --mt-. F___ D__ f_____ F-m- D-n f-m-e- --------------- Fem. Den femte. 0
Seši. Sestais. S-x.---n-sjät-e. S___ D__ s______ S-x- D-n s-ä-t-. ---------------- Sex. Den sjätte. 0
Septiņi. Septītais. S-u.--e- -jun--. S___ D__ s______ S-u- D-n s-u-d-. ---------------- Sju. Den sjunde. 0
Astoņi. Astotais. Å--a.-D-n--tt-n-e. Å____ D__ å_______ Å-t-. D-n å-t-n-e- ------------------ Åtta. Den åttonde. 0
Deviņi. Devītais. Nio---e- n--n-e. N___ D__ n______ N-o- D-n n-o-d-. ---------------- Nio. Den nionde. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!