Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sv vilja ha något

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sjuttio]

vilja ha något

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Vi-- ni röka? V___ n_ r____ V-l- n- r-k-? ------------- Vill ni röka? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Vill -- d-nsa? V___ n_ d_____ V-l- n- d-n-a- -------------- Vill ni dansa? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Vill n- -- u----h---? V___ n_ g_ u_ o__ g__ V-l- n- g- u- o-h g-? --------------------- Vill ni gå ut och gå? 0
Es vēlos smēķēt. Jag-sk--le vilja-r-k-. J__ s_____ v____ r____ J-g s-u-l- v-l-a r-k-. ---------------------- Jag skulle vilja röka. 0
Vai tu vēlies cigareti? Vi-l----ha-en----a----? V___ d_ h_ e_ c________ V-l- d- h- e- c-g-r-t-? ----------------------- Vill du ha en cigarett? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Han ---l h- eld. H__ v___ h_ e___ H-n v-l- h- e-d- ---------------- Han vill ha eld. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Jag -ku-le -i-j---- n---t at- dr----. J__ s_____ v____ h_ n____ a__ d______ J-g s-u-l- v-l-a h- n-g-t a-t d-i-k-. ------------------------------------- Jag skulle vilja ha något att dricka. 0
Es vēlos kaut ko ēst. J-g s-ull- vi--a--t----g--. J__ s_____ v____ ä__ n_____ J-g s-u-l- v-l-a ä-a n-g-t- --------------------------- Jag skulle vilja äta något. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ja- ---l-e -i-ja v--a-mig---te. J__ s_____ v____ v___ m__ l____ J-g s-u-l- v-l-a v-l- m-g l-t-. ------------------------------- Jag skulle vilja vila mig lite. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. J-g ------ --l-a -r-g---r--åg-t. J__ s_____ v____ f____ e_ n_____ J-g s-u-l- v-l-a f-å-a e- n-g-t- -------------------------------- Jag skulle vilja fråga er något. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ja- sk--l- --lja -- er -- nå---. J__ s_____ v____ b_ e_ o_ n_____ J-g s-u-l- v-l-a b- e- o- n-g-t- -------------------------------- Jag skulle vilja be er om något. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Ja--s---l- vi-------da in--r-på någ--. J__ s_____ v____ b____ i_ e_ p_ n_____ J-g s-u-l- v-l-a b-u-a i- e- p- n-g-t- -------------------------------------- Jag skulle vilja bjuda in er på något. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? V---vi-- ----a? V__ v___ n_ h__ V-d v-l- n- h-? --------------- Vad vill ni ha? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? V-l--ni-h--e--k----? V___ n_ h_ e_ k_____ V-l- n- h- e- k-f-e- -------------------- Vill ni ha en kaffe? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? El--r s-u--- n--h----e vi-----a--n-t-? E____ s_____ n_ h_____ v____ h_ e_ t__ E-l-r s-u-l- n- h-l-r- v-l-a h- e- t-? -------------------------------------- Eller skulle ni hellre vilja ha en te? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Vi-----le -i--a--k---e-. V_ s_____ v____ å__ h___ V- s-u-l- v-l-a å-a h-m- ------------------------ Vi skulle vilja åka hem. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? V-ll-ni h- en --xi? V___ n_ h_ e_ t____ V-l- n- h- e- t-x-? ------------------- Vill ni ha en taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. De ---- r--g-. D_ v___ r_____ D- v-l- r-n-a- -------------- De vill ringa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.