Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   uk Числа

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [сім]

7 [sim]

Числа

Chysla

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Я рахую: Я р_____ Я р-х-ю- -------- Я рахую: 0
C-y--a C_____ C-y-l- ------ Chysla
viens, divi, trīs од-н,--в-,--ри о____ д___ т__ о-и-, д-а- т-и -------------- один, два, три 0
C-ysla C_____ C-y-l- ------ Chysla
Es skaitu līdz trīs. Я рахую -о --ьо-. Я р____ д_ т_____ Я р-х-ю д- т-ь-х- ----------------- Я рахую до трьох. 0
Y- --khuyu: Y_ r_______ Y- r-k-u-u- ----------- YA rakhuyu:
Es skaitu tālāk: Я р-х-ю-дал-: Я р____ д____ Я р-х-ю д-л-: ------------- Я рахую далі: 0
Y--r---uy-: Y_ r_______ Y- r-k-u-u- ----------- YA rakhuyu:
četri, pieci, seši, Чотири, ---ть--ш----, Ч______ п_____ ш_____ Ч-т-р-, п-я-ь- ш-с-ь- --------------------- Чотири, п’ять, шість, 0
Y----kh---: Y_ r_______ Y- r-k-u-u- ----------- YA rakhuyu:
septiņi, astoņi, deviņi сім,-----м, -е----ь с___ в_____ д______ с-м- в-с-м- д-в-я-ь ------------------- сім, вісім, дев’ять 0
ody-,-d--- -ry o____ d___ t__ o-y-, d-a- t-y -------------- odyn, dva, try
Es skaitu. Я-ра-ую. Я р_____ Я р-х-ю- -------- Я рахую. 0
ody-, d----try o____ d___ t__ o-y-, d-a- t-y -------------- odyn, dva, try
Tu skaiti. Ти -а-ує-. Т_ р______ Т- р-х-є-. ---------- Ти рахуєш. 0
o-y----v-- try o____ d___ t__ o-y-, d-a- t-y -------------- odyn, dva, try
Viņš skaita. Ві- р-х-є. В__ р_____ В-н р-х-є- ---------- Він рахує. 0
Y---ak-u-u-do t-ʹ-k-. Y_ r______ d_ t______ Y- r-k-u-u d- t-ʹ-k-. --------------------- YA rakhuyu do trʹokh.
Viens. Pirmais. О-и-. --рши-. О____ П______ О-и-. П-р-и-. ------------- Один. Перший. 0
Y- -ak-u-- -o -----h. Y_ r______ d_ t______ Y- r-k-u-u d- t-ʹ-k-. --------------------- YA rakhuyu do trʹokh.
Divi. Otrais. Дв-.---у---. Д___ Д______ Д-а- Д-у-и-. ------------ Два. Другий. 0
YA r--huyu do --ʹok-. Y_ r______ d_ t______ Y- r-k-u-u d- t-ʹ-k-. --------------------- YA rakhuyu do trʹokh.
Trīs. Trešais. Т--- Т--т-й. Т___ Т______ Т-и- Т-е-і-. ------------ Три. Третій. 0
YA----huy- -a--: Y_ r______ d____ Y- r-k-u-u d-l-: ---------------- YA rakhuyu dali:
Četri. Ceturtais. Чо-и----Ч-т-ерт--. Ч______ Ч_________ Ч-т-р-. Ч-т-е-т-й- ------------------ Чотири. Четвертий. 0
YA----hu-u-----: Y_ r______ d____ Y- r-k-u-u d-l-: ---------------- YA rakhuyu dali:
Pieci. Piektais. П--т-. -’---й. П_____ П______ П-я-ь- П-я-и-. -------------- П’ять. П’ятий. 0
Y--r-khu---da-i: Y_ r______ d____ Y- r-k-u-u d-l-: ---------------- YA rakhuyu dali:
Seši. Sestais. Ш-ст-.-------. Ш_____ Ш______ Ш-с-ь- Ш-с-и-. -------------- Шість. Шостий. 0
C-o-y--- --ya--- -hi--ʹ, C_______ p______ s______ C-o-y-y- p-y-t-, s-i-t-, ------------------------ Chotyry, pʺyatʹ, shistʹ,
Septiņi. Septītais. Сі-.-Сь---й. С___ С______ С-м- С-о-и-. ------------ Сім. Сьомий. 0
Ch--y-y,---y---,-s-i---, C_______ p______ s______ C-o-y-y- p-y-t-, s-i-t-, ------------------------ Chotyry, pʺyatʹ, shistʹ,
Astoņi. Astotais. Ві-і----осьм-й. В_____ В_______ В-с-м- В-с-м-й- --------------- Вісім. Восьмий. 0
Ch-t-ry, --y-t-- ----tʹ, C_______ p______ s______ C-o-y-y- p-y-t-, s-i-t-, ------------------------ Chotyry, pʺyatʹ, shistʹ,
Deviņi. Devītais. Де-’ят-. --в--ти-. Д_______ Д________ Д-в-я-ь- Д-в-я-и-. ------------------ Дев’ять. Дев’ятий. 0
s-m,-vi---,-d--ʺy-tʹ s___ v_____ d_______ s-m- v-s-m- d-v-y-t- -------------------- sim, visim, devʺyatʹ

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!