Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   uk У таксі

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридцять вісім]

38 [trydtsyatʹ visim]

У таксі

U taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. В---и-т-- -у---л---а--так-і. В________ б__________ т_____ В-к-и-т-, б-д---а-к-, т-к-і- ---------------------------- Викличте, будь-ласка, таксі. 0
U-ta-si U t____ U t-k-i ------- U taksi
Cik maksā brauciens līdz stacijai? С-ільки-----ує д--вок-ал-? С______ к_____ д_ в_______ С-і-ь-и к-ш-у- д- в-к-а-у- -------------------------- Скільки коштує до вокзалу? 0
U-ta--i U t____ U t-k-i ------- U taksi
Cik maksā brauciens līdz lidostai? С------ -о-ту- д- а-р--орт-? С______ к_____ д_ а_________ С-і-ь-и к-ш-у- д- а-р-п-р-у- ---------------------------- Скільки коштує до аеропорту? 0
V--l---te, b-dʹ--a-k---taksi. V_________ b__________ t_____ V-k-y-h-e- b-d---a-k-, t-k-i- ----------------------------- Vyklychte, budʹ-laska, taksi.
Lūdzu, taisni. Будь--а--а,-прям-. Б__________ п_____ Б-д---а-к-, п-я-о- ------------------ Будь-ласка, прямо. 0
V-k--chte- --dʹ-l--ka---a---. V_________ b__________ t_____ V-k-y-h-e- b-d---a-k-, t-k-i- ----------------------------- Vyklychte, budʹ-laska, taksi.
Šeit, lūdzu, pa labi. Будь----к-,--ут-пр--ор--. Б__________ т__ п________ Б-д---а-к-, т-т п-а-о-у-. ------------------------- Будь-ласка, тут праворуч. 0
V--l--h----bu-ʹ-laska, -ak--. V_________ b__________ t_____ V-k-y-h-e- b-d---a-k-, t-k-i- ----------------------------- Vyklychte, budʹ-laska, taksi.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Буд---аска, -а---а -о-- --во-уч. Б__________ т__ н_ р___ л_______ Б-д---а-к-, т-м н- р-з- л-в-р-ч- -------------------------------- Будь-ласка, там на розі ліворуч. 0
S-ilʹky-k-sh-uy- do v----lu? S______ k_______ d_ v_______ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- v-k-a-u- ---------------------------- Skilʹky koshtuye do vokzalu?
Es steidzos. Я п-с-іша-. Я п________ Я п-с-і-а-. ----------- Я поспішаю. 0
S---ʹky k--h-uye -o ----a-u? S______ k_______ d_ v_______ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- v-k-a-u- ---------------------------- Skilʹky koshtuye do vokzalu?
Man vēl ir laiks. Я-ма- ча-. Я м__ ч___ Я м-ю ч-с- ---------- Я маю час. 0
S---ʹ-y k-sh-u-e d- v--zalu? S______ k_______ d_ v_______ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- v-k-a-u- ---------------------------- Skilʹky koshtuye do vokzalu?
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Їд-т---------аск-- --ві--ні-е. Ї_____ б__________ п__________ Ї-ь-е- б-д---а-к-, п-в-л-н-ш-. ------------------------------ Їдьте, будь-ласка, повільніше. 0
S--lʹ-y k-shtuy--do aero--r--? S______ k_______ d_ a_________ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- a-r-p-r-u- ------------------------------ Skilʹky koshtuye do aeroportu?
Pieturiet te, lūdzu! Зупи--тьс--тут- буд----ск-. З_________ т___ б__________ З-п-н-т-с- т-т- б-д---а-к-. --------------------------- Зупиніться тут, будь-ласка. 0
S--lʹk--k-sh-u----- ---o--r-u? S______ k_______ d_ a_________ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- a-r-p-r-u- ------------------------------ Skilʹky koshtuye do aeroportu?
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! З----ай-е хви-инк-- буд--ласк-. З________ х________ б__________ З-ч-к-й-е х-и-и-к-, б-д---а-к-. ------------------------------- Зачекайте хвилинку, будь-ласка. 0
Ski---y---s-tuy- d----rop-r-u? S______ k_______ d_ a_________ S-i-ʹ-y k-s-t-y- d- a-r-p-r-u- ------------------------------ Skilʹky koshtuye do aeroportu?
Es tūlīt atgriezīšos. Я-зара--п-в-рнус-. Я з____ п_________ Я з-р-з п-в-р-у-я- ------------------ Я зараз повернуся. 0
Bu---l-ska, p-y-m-. B__________ p______ B-d---a-k-, p-y-m-. ------------------- Budʹ-laska, pryamo.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Дайт--м---- -уд-----к------. Д____ м____ б__________ ч___ Д-й-е м-н-, б-д---а-к-, ч-к- ---------------------------- Дайте мені, будь-ласка, чек. 0
B-d--l-sk-- pr-am-. B__________ p______ B-d---a-k-, p-y-m-. ------------------- Budʹ-laska, pryamo.
Man nav sīknaudas. В ---- немає д---н-х--р--ей. В м___ н____ д______ г______ В м-н- н-м-є д-і-н-х г-о-е-. ---------------------------- В мене немає дрібних грошей. 0
B--ʹ-las-a, -ry---. B__________ p______ B-d---a-k-, p-y-m-. ------------------- Budʹ-laska, pryamo.
Tā būs labi, atlikums Jums. Д--т-----, р--т- д-- -а-. Д_________ р____ д__ в___ Д-с-а-н-о- р-ш-а д-я в-с- ------------------------- Достатньо, решта для вас. 0
B-d---as--,--u--p-avoruc-. B__________ t__ p_________ B-d---a-k-, t-t p-a-o-u-h- -------------------------- Budʹ-laska, tut pravoruch.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Відв---т---ене-за ---ю а-ресою. В________ м___ з_ ц___ а_______ В-д-е-і-ь м-н- з- ц-є- а-р-с-ю- ------------------------------- Відвезіть мене за цією адресою. 0
Budʹ-la-ka----t p-a-o----. B__________ t__ p_________ B-d---a-k-, t-t p-a-o-u-h- -------------------------- Budʹ-laska, tut pravoruch.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Відвез--ь-мен--д------ ------. В________ м___ д_ м___ г______ В-д-е-і-ь м-н- д- м-г- г-т-л-. ------------------------------ Відвезіть мене до мого готелю. 0
Budʹ---s--,-t-t p---o-u-h. B__________ t__ p_________ B-d---a-k-, t-t p-a-o-u-h- -------------------------- Budʹ-laska, tut pravoruch.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Ві-ве-іт---е---н--п-яж. В________ м___ н_ п____ В-д-е-і-ь м-н- н- п-я-. ----------------------- Відвезіть мене на пляж. 0
Budʹ-----a,---- na ro-i-li-o-uch. B__________ t__ n_ r___ l________ B-d---a-k-, t-m n- r-z- l-v-r-c-. --------------------------------- Budʹ-laska, tam na rozi livoruch.

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?