Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   et Taksos

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [kolmkümmend kaheksa]

Taksos

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Kutsuge pal-- --kso. K______ p____ t_____ K-t-u-e p-l-n t-k-o- -------------------- Kutsuge palun takso. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? M-- --------i-t --ngi-a----i? M__ m_____ s___ r____________ M-s m-k-a- s-i- r-n-i-a-m-n-? ----------------------------- Mis maksab siit rongijaamani? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Mi- ---sa- sii--le-nuj-ama-i? M__ m_____ s___ l____________ M-s m-k-a- s-i- l-n-u-a-m-n-? ----------------------------- Mis maksab siit lennujaamani? 0
Lūdzu, taisni. Pa-un --se. P____ o____ P-l-n o-s-. ----------- Palun otse. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. P--un -i-- -ar-m-le. P____ s___ p________ P-l-n s-i- p-r-m-l-. -------------------- Palun siit paremale. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. P---- -ea-- -ur--l- v-s-kule. P____ s____ n______ v________ P-l-n s-a-t n-r-a-t v-s-k-l-. ----------------------------- Palun sealt nurgalt vasakule. 0
Es steidzos. M-l--n ki---. M__ o_ k_____ M-l o- k-i-e- ------------- Mul on kiire. 0
Man vēl ir laiks. M---on -e-a. M__ o_ a____ M-l o- a-g-. ------------ Mul on aega. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! S----e p--un a-gl-------. S_____ p____ a___________ S-i-k- p-l-n a-g-a-e-a-t- ------------------------- Sõitke palun aeglasemalt. 0
Pieturiet te, lūdzu! Pe---ge---i-- --lun. P______ s____ p_____ P-a-u-e s-i-, p-l-n- -------------------- Peatuge siin, palun. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Ood--- p-l-- ü---he-k. O_____ p____ ü__ h____ O-d-k- p-l-n ü-s h-t-. ---------------------- Oodake palun üks hetk. 0
Es tūlīt atgriezīšos. M--ole- -oh- --ga--. M_ o___ k___ t______ M- o-e- k-h- t-g-s-. -------------------- Ma olen kohe tagasi. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Palu--and-e --lle k-ii--ng. P____ a____ m____ k________ P-l-n a-d-e m-l-e k-i-t-n-. --------------------------- Palun andke mulle kviitung. 0
Man nav sīknaudas. Mu---i-ole-pe---a-a. M__ e_ o__ p________ M-l e- o-e p-e-r-h-. -------------------- Mul ei ole peenraha. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Nii-so-i----lejä-----n-t----. N__ s_____ ü_______ o_ t_____ N-i s-b-b- ü-e-ä-n- o- t-i-e- ----------------------------- Nii sobib, ülejäänu on teile. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! V---e ---d-sellele a---e-sile. V____ m___ s______ a__________ V-i-e m-n- s-l-e-e a-d-e-s-l-. ------------------------------ Viige mind sellele aadressile. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! V-----m-nd--- ho-e---. V____ m___ m_ h_______ V-i-e m-n- m- h-t-l-i- ---------------------- Viige mind mu hotelli. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! V-i-e-m--- --n--. V____ m___ r_____ V-i-e m-n- r-n-a- ----------------- Viige mind randa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?