Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   de Im Taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [achtunddreißig]

Im Taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ru--- -i- bit-- e-- ---i. R____ S__ b____ e__ T____ R-f-n S-e b-t-e e-n T-x-. ------------------------- Rufen Sie bitte ein Taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Wa- --st----s -i----- Bah-h-f? W__ k_____ e_ b__ z__ B_______ W-s k-s-e- e- b-s z-m B-h-h-f- ------------------------------ Was kostet es bis zum Bahnhof? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Wa---ost-- -s--is-z----l--h-f--? W__ k_____ e_ b__ z__ F_________ W-s k-s-e- e- b-s z-m F-u-h-f-n- -------------------------------- Was kostet es bis zum Flughafen? 0
Lūdzu, taisni. Bitt- ger-d----. B____ g_________ B-t-e g-r-d-a-s- ---------------- Bitte geradeaus. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. B-tte hier -a-h-rec---. B____ h___ n___ r______ B-t-e h-e- n-c- r-c-t-. ----------------------- Bitte hier nach rechts. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Bit-- -or--an-der E-ke --ch -inks. B____ d___ a_ d__ E___ n___ l_____ B-t-e d-r- a- d-r E-k- n-c- l-n-s- ---------------------------------- Bitte dort an der Ecke nach links. 0
Es steidzos. Ich-habe ----i---. I__ h___ e_ e_____ I-h h-b- e- e-l-g- ------------------ Ich habe es eilig. 0
Man vēl ir laiks. I-- h-b- --it. I__ h___ Z____ I-h h-b- Z-i-. -------------- Ich habe Zeit. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! F--r-n-----bit-e --------r. F_____ S__ b____ l_________ F-h-e- S-e b-t-e l-n-s-m-r- --------------------------- Fahren Sie bitte langsamer. 0
Pieturiet te, lūdzu! Ha--e- -i--h--r bit--. H_____ S__ h___ b_____ H-l-e- S-e h-e- b-t-e- ---------------------- Halten Sie hier bitte. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Wa--e----e -i--- -inen M-m---. W_____ S__ b____ e____ M______ W-r-e- S-e b-t-e e-n-n M-m-n-. ------------------------------ Warten Sie bitte einen Moment. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ich-----g--ich-----c-. I__ b__ g_____ z______ I-h b-n g-e-c- z-r-c-. ---------------------- Ich bin gleich zurück. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! B-t-e----e---ie-m-r-ein----ittu-g. B____ g____ S__ m__ e___ Q________ B-t-e g-b-n S-e m-r e-n- Q-i-t-n-. ---------------------------------- Bitte geben Sie mir eine Quittung. 0
Man nav sīknaudas. Ic----b- k-in----inge--. I__ h___ k___ K_________ I-h h-b- k-i- K-e-n-e-d- ------------------------ Ich habe kein Kleingeld. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Es -tim-t--o- -e---e-t -s- f-r -i-. E_ s_____ s__ d__ R___ i__ f__ S___ E- s-i-m- s-, d-r R-s- i-t f-r S-e- ----------------------------------- Es stimmt so, der Rest ist für Sie. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! F--ren--ie--ic- z--die--r A-resse. F_____ S__ m___ z_ d_____ A_______ F-h-e- S-e m-c- z- d-e-e- A-r-s-e- ---------------------------------- Fahren Sie mich zu dieser Adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Fah--- S-e -i-h-z- -e--em H----. F_____ S__ m___ z_ m_____ H_____ F-h-e- S-e m-c- z- m-i-e- H-t-l- -------------------------------- Fahren Sie mich zu meinem Hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! F-h--n -ie mich--um-Str-n-. F_____ S__ m___ z__ S______ F-h-e- S-e m-c- z-m S-r-n-. --------------------------- Fahren Sie mich zum Strand. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?