Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   nn I drosja

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettiåtte]

I drosja

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ka--d--ve-e sn-ll--g---n-- e--dr----? K__ d_ v___ s____ o_ t____ e_ d______ K-n d- v-r- s-i-l o- t-n-e e- d-o-j-? ------------------------------------- Kan du vere snill og tinge ei drosje? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K-a----ta- de- til -o-s-a-jo---? K__ k_____ d__ t__ t____________ K-a k-s-a- d-t t-l t-g-t-s-o-e-? -------------------------------- Kva kostar det til togstasjonen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K-a---s-a----------f--p-a---n? K__ k_____ d__ t__ f__________ K-a k-s-a- d-t t-l f-y-l-s-e-? ------------------------------ Kva kostar det til flyplassen? 0
Lūdzu, taisni. K-yr-r--t f--m -e-, ----u----ll. K___ r___ f___ h___ e_ d_ s_____ K-y- r-t- f-a- h-r- e- d- s-i-l- -------------------------------- Køyr rett fram her, er du snill. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. K-yr-t-- ---re her, -r -- s-ill. K___ t__ h____ h___ e_ d_ s_____ K-y- t-l h-g-e h-r- e- d- s-i-l- -------------------------------- Køyr til høgre her, er du snill. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. K-y- -i- ----tre--ed--jør-e-,-e------n---. K___ t__ v______ v__ h_______ e_ d_ s_____ K-y- t-l v-n-t-e v-d h-ø-n-t- e- d- s-i-l- ------------------------------------------ Køyr til venstre ved hjørnet, er du snill. 0
Es steidzos. Eg--a- --t --avelt. E_ h__ d__ t_______ E- h-r d-t t-a-e-t- ------------------- Eg har det travelt. 0
Man vēl ir laiks. Eg--a- g---tid. E_ h__ g__ t___ E- h-r g-d t-d- --------------- Eg har god tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! K-- d---------i-t s------? K__ d_ k____ l___ s_______ K-n d- k-y-e l-t- s-k-a-e- -------------------------- Kan du køyre litt saktare? 0
Pieturiet te, lūdzu! K------s-oppe-he-? K__ d_ s_____ h___ K-n d- s-o-p- h-r- ------------------ Kan du stoppe her? 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Vent l-tt, e- d- sni--. V___ l____ e_ d_ s_____ V-n- l-t-, e- d- s-i-l- ----------------------- Vent litt, er du snill. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Eg er----ak----lba-e. E_ e_ s_____ t_______ E- e- s-r-k- t-l-a-e- --------------------- Eg er straks tilbake. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! K---e- ---kvi---r---a? K__ e_ f_ k___________ K-n e- f- k-i-t-r-n-a- ---------------------- Kan eg få kvitteringa? 0
Man nav sīknaudas. E--h-r---kje sm------r. E_ h__ i____ s_________ E- h-r i-k-e s-å-e-g-r- ----------------------- Eg har ikkje småpengar. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Ver-s--g-d- d----n f--r--te-. V__ s_ g___ d_ k__ f_ r______ V-r s- g-d- d- k-n f- r-s-e-. ----------------------------- Ver så god, du kan få resten. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Køy- --g-t-l-d-nne a----s-, -- du -nill. K___ m__ t__ d____ a_______ e_ d_ s_____ K-y- m-g t-l d-n-e a-r-s-a- e- d- s-i-l- ---------------------------------------- Køyr meg til denne adressa, er du snill. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kø-r -e- --l-h-t--l-t--e---- ---l-. K___ m__ t__ h________ e_ d_ s_____ K-y- m-g t-l h-t-l-e-, e- d- s-i-l- ----------------------------------- Køyr meg til hotellet, er du snill. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kø---meg---l----anda------u sn-ll. K___ m__ t__ s_______ e_ d_ s_____ K-y- m-g t-l s-r-n-a- e- d- s-i-l- ---------------------------------- Køyr meg til stranda, er du snill. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?