Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   bs U taksiju

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trideset i osam]

U taksiju

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. M-l------s --z--i-- -a-s-. M_____ V__ p_______ t_____ M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K-l-k---o-ta--o-ž-l--z----e--ta-ice? K_____ k____ d_ ž__________ s_______ K-l-k- k-š-a d- ž-l-e-n-č-e s-a-i-e- ------------------------------------ Koliko košta do željezničke stanice? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K---k--k-š-a do---r-dr---? K_____ k____ d_ a_________ K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma? 0
Lūdzu, taisni. Prav-, -olim. P_____ m_____ P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ovd-e d------m----. O____ d_____ m_____ O-d-e d-s-o- m-l-m- ------------------- Ovdje desno, molim. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Tam- -- -gl- l-j-v-----lim. T___ n_ u___ l______ m_____ T-m- n- u-l- l-j-v-, m-l-m- --------------------------- Tamo na uglu lijevo, molim. 0
Es steidzos. M-n- -- ž---. M___ s_ ž____ M-n- s- ž-r-. ------------- Meni se žuri. 0
Man vēl ir laiks. Ja -m-m-vre--na. J_ i___ v_______ J- i-a- v-e-e-a- ---------------- Ja imam vremena. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! M--im Va- --z-t- sp-rij-. M____ V__ v_____ s_______ M-l-m V-s v-z-t- s-o-i-e- ------------------------- Molim Vas vozite sporije. 0
Pieturiet te, lūdzu! S--ni-- --d-e, -ol-m. S______ o_____ m_____ S-a-i-e o-d-e- m-l-m- --------------------- Stanite ovdje, molim. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! S----a-te-mom----, m--im-Vas. S________ m_______ m____ V___ S-č-k-j-e m-m-n-t- m-l-m V-s- ----------------------------- Sačekajte momenat, molim Vas. 0
Es tūlīt atgriezīšos. O-mah s- -raćam. O____ s_ v______ O-m-h s- v-a-a-. ---------------- Odmah se vraćam. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! D-j---m- --ču----l--. D____ m_ r____ m_____ D-j-e m- r-č-n m-l-m- --------------------- Dajte mi račun molim. 0
Man nav sīknaudas. N---- -i-n-. N____ s_____ N-m-m s-t-o- ------------ Nemam sitno. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. U---d--je- --t-ta---e -a----. U r___ j__ o______ j_ z_ V___ U r-d- j-, o-t-t-k j- z- V-s- ----------------------------- U redu je, ostatak je za Vas. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Odv--i-e-me do---e-ad-ese. O_______ m_ d_ o__ a______ O-v-z-t- m- d- o-e a-r-s-. -------------------------- Odvezite me do ove adrese. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! O---z--- -- ---mog hotela. O_______ m_ d_ m__ h______ O-v-z-t- m- d- m-g h-t-l-. -------------------------- Odvezite me do mog hotela. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Odvezit---e do -laže. O_______ m_ d_ p_____ O-v-z-t- m- d- p-a-e- --------------------- Odvezite me do plaže. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bosniešu (1-100) MP3 bosniešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?