Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sr У таксију

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридесет и осам]

38 [trideset i osam]

У таксију

U taksiju

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Моли-- Вас п--овите --кси. М_____ В__ п_______ т_____ М-л-м- В-с п-з-в-т- т-к-и- -------------------------- Молимо Вас позовите такси. 0
U-tak-i-u U t______ U t-k-i-u --------- U taksiju
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Ко--ко к-шта-до-желе-ничк---тан-це? К_____ к____ д_ ж_________ с_______ К-л-к- к-ш-а д- ж-л-з-и-к- с-а-и-е- ----------------------------------- Колико кошта до железничке станице? 0
U-t-ks--u U t______ U t-k-i-u --------- U taksiju
Cik maksā brauciens līdz lidostai? К----о к--та -- -е-о-ро-а? К_____ к____ д_ а_________ К-л-к- к-ш-а д- а-р-д-о-а- -------------------------- Колико кошта до аеродрома? 0
M--i-o V-- --z-vi-- --ksi. M_____ V__ p_______ t_____ M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi.
Lūdzu, taisni. П-ав-,-моли-. П_____ м_____ П-а-о- м-л-м- ------------- Право, молим. 0
M---mo -as po---it--taks-. M_____ V__ p_______ t_____ M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi.
Šeit, lūdzu, pa labi. О-д- де--о, ---им. О___ д_____ м_____ О-д- д-с-о- м-л-м- ------------------ Овде десно, молим. 0
Molimo -as p--o---e -ak--. M_____ V__ p_______ t_____ M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Там--н--углу---в-,--о--м. Т___ н_ у___ л____ м_____ Т-м- н- у-л- л-в-, м-л-м- ------------------------- Тамо на углу лево, молим. 0
K--iko-k-šta-d---e--zn---- s-a---e? K_____ k____ d_ ž_________ s_______ K-l-k- k-š-a d- ž-l-z-i-k- s-a-i-e- ----------------------------------- Koliko košta do železničke stanice?
Es steidzos. Мен--се----и. М___ с_ ж____ М-н- с- ж-р-. ------------- Мени се жури. 0
K--i-o-košta d---el-z-ič-e s---i-e? K_____ k____ d_ ž_________ s_______ K-l-k- k-š-a d- ž-l-z-i-k- s-a-i-e- ----------------------------------- Koliko košta do železničke stanice?
Man vēl ir laiks. Ја и--м в-е-ена. Ј_ и___ в_______ Ј- и-а- в-е-е-а- ---------------- Ја имам времена. 0
Koli-o --š-a do--e--zn-----s----ce? K_____ k____ d_ ž_________ s_______ K-l-k- k-š-a d- ž-l-z-i-k- s-a-i-e- ----------------------------------- Koliko košta do železničke stanice?
Brauciet, lūdzu, lēnāk! М-ли----с- --з-те спор---. М____ В___ в_____ с_______ М-л-м В-с- в-з-т- с-о-и-е- -------------------------- Молим Вас, возите спорије. 0
K----- koš---do aer----m-? K_____ k____ d_ a_________ K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma?
Pieturiet te, lūdzu! С------ ---е, м----. С______ о____ м_____ С-а-и-е о-д-, м-л-м- -------------------- Станите овде, молим. 0
K-liko--o-t--d---e-od-o--? K_____ k____ d_ a_________ K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma?
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Саче-------о---ат---ол----а-. С________ м_______ м____ В___ С-ч-к-ј-е м-м-н-т- м-л-м В-с- ----------------------------- Сачекајте моменат, молим Вас. 0
Kol--o-ko-ta--- a--o-ro--? K_____ k____ d_ a_________ K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma?
Es tūlīt atgriezīšos. О--ах с- вра-а-. О____ с_ в______ О-м-х с- в-а-а-. ---------------- Одмах се враћам. 0
P----, mo--m. P_____ m_____ P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Д---е ми рачун-м--и-. Д____ м_ р____ м_____ Д-ј-е м- р-ч-н м-л-м- --------------------- Дајте ми рачун молим. 0
Pr---,-m----. P_____ m_____ P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim.
Man nav sīknaudas. Нема- сит-о. Н____ с_____ Н-м-м с-т-о- ------------ Немам ситно. 0
Pr-vo--mo-im. P_____ m_____ P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim.
Tā būs labi, atlikums Jums. У --д- -е--о-----к--- за ---. У р___ ј__ о______ ј_ з_ В___ У р-д- ј-, о-т-т-к ј- з- В-с- ----------------------------- У реду је, остатак је за Вас. 0
O-de----n-,-m-l--. O___ d_____ m_____ O-d- d-s-o- m-l-m- ------------------ Ovde desno, molim.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! О-----те-----о--в----р---. О_______ м_ д_ о__ а______ О-в-з-т- м- д- о-е а-р-с-. -------------------------- Одвезите ме до ове адресе. 0
O----d-sno- -ol-m. O___ d_____ m_____ O-d- d-s-o- m-l-m- ------------------ Ovde desno, molim.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! О----ите-ме -- мо-----ел-. О_______ м_ д_ м__ х______ О-в-з-т- м- д- м-г х-т-л-. -------------------------- Одвезите ме до мог хотела. 0
O--- des-o--m----. O___ d_____ m_____ O-d- d-s-o- m-l-m- ------------------ Ovde desno, molim.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! О-вез-т-----д--плаже. О_______ м_ д_ п_____ О-в-з-т- м- д- п-а-е- --------------------- Одвезите ме до плаже. 0
Ta-o n- ug-u-l-v-, mol--. T___ n_ u___ l____ m_____ T-m- n- u-l- l-v-, m-l-m- ------------------------- Tamo na uglu levo, molim.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?