Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sr Прошлост 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [осамдесет и један]

81 [osamdeset i jedan]

Прошлост 1

Prošlost 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
rakstīt пи-ати п_____ п-с-т- ------ писати 0
P--š-o-t 1 P_______ 1 P-o-l-s- 1 ---------- Prošlost 1
Viņš rakstīja vēstuli. Он је ---ис-- -исмо. О_ ј_ н______ п_____ О- ј- н-п-с-о п-с-о- -------------------- Он је написао писмо. 0
Pr-š-ost-1 P_______ 1 P-o-l-s- 1 ---------- Prošlost 1
Un viņa rakstīja pastkarti. А о------нап---ла р-з-л-дн-ц-. А о__ ј_ н_______ р___________ А о-а ј- н-п-с-л- р-з-л-д-и-у- ------------------------------ А она је написала разгледницу. 0
pi-ati p_____ p-s-t- ------ pisati
lasīt чит--и ч_____ ч-т-т- ------ читати 0
pisati p_____ p-s-t- ------ pisati
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. О- -е --тао-и-ус-р-в-н- ча-опи-. О_ ј_ ч____ и__________ ч_______ О- ј- ч-т-о и-у-т-о-а-и ч-с-п-с- -------------------------------- Он је читао илустровани часопис. 0
pi-ati p_____ p-s-t- ------ pisati
Un viņa lasīja grāmatu. А---- је-чит--- к-и-у. А о__ ј_ ч_____ к_____ А о-а ј- ч-т-л- к-и-у- ---------------------- А она је читала књигу. 0
On j- --p-s---pism-. O_ j_ n______ p_____ O- j- n-p-s-o p-s-o- -------------------- On je napisao pismo.
ņemt узе-и у____ у-е-и ----- узети 0
On-je-n-pi--o p-s--. O_ j_ n______ p_____ O- j- n-p-s-o p-s-o- -------------------- On je napisao pismo.
Viņš paņēma cigareti. Он-ј---з-о ц---р-т-. О_ ј_ у___ ц________ О- ј- у-е- ц-г-р-т-. -------------------- Он је узео цигарету. 0
On ------i-ao-p-s--. O_ j_ n______ p_____ O- j- n-p-s-o p-s-o- -------------------- On je napisao pismo.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. О-а--- --ел---омад ч---ладе. О__ ј_ у____ к____ ч________ О-а ј- у-е-а к-м-д ч-к-л-д-. ---------------------------- Она је узела комад чоколаде. 0
A-o-- -e-n--is-l--------d-i--. A o__ j_ n_______ r___________ A o-a j- n-p-s-l- r-z-l-d-i-u- ------------------------------ A ona je napisala razglednicu.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Он -е-би--н-в-р--- а-и ---она--ила --рна. О_ ј_ б__ н_______ а__ ј_ о__ б___ в_____ О- ј- б-о н-в-р-н- а-и ј- о-а б-л- в-р-а- ----------------------------------------- Он је био неверан, али је она била верна. 0
A --a je n-p-s--- r------n---. A o__ j_ n_______ r___________ A o-a j- n-p-s-l- r-z-l-d-i-u- ------------------------------ A ona je napisala razglednicu.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. О- је-б-- ле-, а----- она--ила--редн-. О_ ј_ б__ л___ а__ ј_ о__ б___ в______ О- ј- б-о л-њ- а-и ј- о-а б-л- в-е-н-. -------------------------------------- Он је био лењ, али је она била вредна. 0
A -na--e-n-pi--la r------n-c-. A o__ j_ n_______ r___________ A o-a j- n-p-s-l- r-z-l-d-i-u- ------------------------------ A ona je napisala razglednicu.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Он--е-био--и------н,-а-- ---о-а--ила-б-г---. О_ ј_ б__ с_________ а__ ј_ о__ б___ б______ О- ј- б-о с-р-м-ш-н- а-и ј- о-а б-л- б-г-т-. -------------------------------------------- Он је био сиромашан, али је она била богата. 0
č----i č_____ č-t-t- ------ čitati
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Он---је-им-о н---а, већ-дуго-e. О_ н___ и___ н_____ в__ д______ О- н-ј- и-а- н-в-а- в-ћ д-г-в-. ------------------------------- Он није имао новца, већ дуговe. 0
č--ati č_____ č-t-t- ------ čitati
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Он н-ј--и----с-ећ-- ------х. О_ н___ и___ с_____ в__ п___ О- н-ј- и-а- с-е-е- в-ћ п-х- ---------------------------- Он није имао среће, већ пех. 0
č----i č_____ č-t-t- ------ čitati
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. О- --је--ма- у--е-,-већ-не-с--х. О_ н___ и___ у_____ в__ н_______ О- н-ј- и-а- у-п-х- в-ћ н-у-п-х- -------------------------------- Он није имао успех, већ неуспех. 0
O--je--i--o -l-strov--i ča-o-is. O_ j_ č____ i__________ č_______ O- j- č-t-o i-u-t-o-a-i č-s-p-s- -------------------------------- On je čitao ilustrovani časopis.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Он ---е--ио з-------н- ве--н-з--овољан. О_ н___ б__ з_________ в__ н___________ О- н-ј- б-о з-д-в-љ-н- в-ћ н-з-д-в-љ-н- --------------------------------------- Он није био задовољан, већ незадовољан. 0
On-je či--o-i--------n- čas-p--. O_ j_ č____ i__________ č_______ O- j- č-t-o i-u-t-o-a-i č-s-p-s- -------------------------------- On je čitao ilustrovani časopis.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. О--ниј- -ио --ећан- --ћ-несре--н. О_ н___ б__ с______ в__ н________ О- н-ј- б-о с-е-а-, в-ћ н-с-е-а-. --------------------------------- Он није био срећан, већ несрећан. 0
O- -- --t-o--l-st-ova-- ča--p-s. O_ j_ č____ i__________ č_______ O- j- č-t-o i-u-t-o-a-i č-s-p-s- -------------------------------- On je čitao ilustrovani časopis.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Он н-је --о-си-------н---ећ -нт-пат-ч--. О_ н___ б__ с__________ в__ а___________ О- н-ј- б-о с-м-а-и-а-, в-ћ а-т-п-т-ч-н- ---------------------------------------- Он није био симпатичан, већ антипатичан. 0
A---a-je čita-a -n-i-u. A o__ j_ č_____ k______ A o-a j- č-t-l- k-j-g-. ----------------------- A ona je čitala knjigu.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.