Че----до--с- он не ---ти.
Ч____ д__ с_ о_ н_ в_____
Ч-к-ј д-к с- о- н- в-а-и-
-------------------------
Чекај док се он не врати. 0 Če--j d-- -iša n--p-e-ta-e.Č____ d__ k___ n_ p________Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-.---------------------------Čekaj dok kiša ne prestane.
Ја ч-к-м-до- ---се к--а не-----и.
Ј_ ч____ д__ м_ с_ к___ н_ о_____
Ј- ч-к-м д-к м- с- к-с- н- о-у-и-
---------------------------------
Ја чекам док ми се коса не осуши. 0 Čekaj-d-k--iš- -e--re--ane.Č____ d__ k___ n_ p________Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-.---------------------------Čekaj dok kiša ne prestane.
О-ер--руке, пре -ег- шт- ---н-- за с--.
О____ р____ п__ н___ ш__ с_____ з_ с___
О-е-и р-к-, п-е н-г- ш-о с-д-е- з- с-о-
---------------------------------------
Опери руке, пре него што седнеш за сто. 0 Č-ka---o- -e--n-ne v---i.Č____ d__ s_ o_ n_ v_____Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i--------------------------Čekaj dok se on ne vrati.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
Н---- ш-о-ј- им-о н-зг---, -н-в-ше н----м--а--р--ити.
Н____ ш__ ј_ и___ н_______ о_ в___ н___ м____ р______
Н-к-н ш-о ј- и-а- н-з-о-у- о- в-ш- н-ј- м-г-о р-д-т-.
-----------------------------------------------------
Након што је имао незгоду, он више није могао радити. 0 Ja--e----d-k se --lm -e--avr-i.J_ č____ d__ s_ f___ n_ z______J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-.-------------------------------Ja čekam dok se film ne završi.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
Након што је имао незгоду, он више није могао радити.
После несчастного случая он больше не мог работать.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku.
Нако---т---- и-губ-- -осао- о-ишао -e - А-е--к-.
Н____ ш__ ј_ и______ п_____ о_____ j_ у А_______
Н-к-н ш-о ј- и-г-б-о п-с-о- о-и-а- j- у А-е-и-у-
------------------------------------------------
Након што је изгубио посао, отишао je у Америку. 0 Ja ---am d-- -- f-lm ne-za---i.J_ č____ d__ s_ f___ n_ z______J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-.-------------------------------Ja čekam dok se film ne završi.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku.
После того, как он потерял работу, он поехал в Америку.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts.
Нако-------- от-ш--------рик-,--н-с- ---га-и-.
Н____ ш__ ј_ о_____ у А_______ о_ с_ о________
Н-к-н ш-о ј- о-и-а- у А-е-и-у- о- с- о-о-а-и-.
----------------------------------------------
Након што је отишао у Америку, он се обогатио. 0 J--če----do- na-sem--oru ---b-de-zele--.J_ č____ d__ n_ s_______ n_ b___ z______J- č-k-m d-k n- s-m-f-r- n- b-d- z-l-n-.----------------------------------------Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts.
Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas.
Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu.
Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu.
Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi.
Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi.
Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski.
Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai.
Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes.
Pieaugušajiem tas ir savādā!
Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi.
Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem.
Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi.
Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai.
Tas var novest pie to sajaukšanās.
Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas.
Piemēram, var sastādīt saraktu.
Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs.
Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām.
Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības.
Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas.
Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras.
Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk.
Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās.
Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru.
Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu.
Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus.
Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi.
Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.