Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   sr Сати

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [осам]

8 [osam]

Сати

Sati

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Изви--те! И________ И-в-н-т-! --------- Извините! 0
I--init-! I________ I-v-n-t-! --------- Izvinite!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? М--и--Ва-,--олико -е с-ти? М____ В___ к_____ ј_ с____ М-л-м В-с- к-л-к- ј- с-т-? -------------------------- Молим Вас, колико је сати? 0
Mo-im-Va----o---- j- s-ti? M____ V___ k_____ j_ s____ M-l-m V-s- k-l-k- j- s-t-? -------------------------- Molim Vas, koliko je sati?
Liels paldies. М-о-----а--! М____ х_____ М-о-о х-а-а- ------------ Много хвала! 0
M-o---hv--a! M____ h_____ M-o-o h-a-a- ------------ Mnogo hvala!
Pulkstenis ir viens. Јед-- -- с--. Ј____ ј_ с___ Ј-д-н ј- с-т- ------------- Један је сат. 0
Jed-n -e sat. J____ j_ s___ J-d-n j- s-t- ------------- Jedan je sat.
Pulkstenis ir divi. Д-а-с--са--. Д__ с_ с____ Д-а с- с-т-. ------------ Два су сата. 0
Dv- s--s-t-. D__ s_ s____ D-a s- s-t-. ------------ Dva su sata.
Pulkstenis ir trīs. Три с- -ат-. Т__ с_ с____ Т-и с- с-т-. ------------ Три су сата. 0
T-i--- sa-a. T__ s_ s____ T-i s- s-t-. ------------ Tri su sata.
Pulkstenis ir četri. Ч-ти-и--у-сат-. Ч_____ с_ с____ Ч-т-р- с- с-т-. --------------- Четири су сата. 0
Čet-r- s--sata. Č_____ s_ s____ Č-t-r- s- s-t-. --------------- Četiri su sata.
Pulkstenis ir pieci. Пет је -ати. П__ ј_ с____ П-т ј- с-т-. ------------ Пет је сати. 0
P-- -------. P__ j_ s____ P-t j- s-t-. ------------ Pet je sati.
Pulkstenis ir seši. Шес- је са-и. Ш___ ј_ с____ Ш-с- ј- с-т-. ------------- Шест је сати. 0
Še-t--e s-ti. Š___ j_ s____ Š-s- j- s-t-. ------------- Šest je sati.
Pulkstenis ir septiņi. Сед-м------т-. С____ ј_ с____ С-д-м ј- с-т-. -------------- Седам је сати. 0
S-d-m j- sat-. S____ j_ s____ S-d-m j- s-t-. -------------- Sedam je sati.
Pulkstenis ir astoņi. Ос----е сат-. О___ ј_ с____ О-а- ј- с-т-. ------------- Осам је сати. 0
Os-m----s-t-. O___ j_ s____ O-a- j- s-t-. ------------- Osam je sati.
Pulkstenis ir deviņi. Де----ј- с-т--. Д____ ј_ с___ . Д-в-т ј- с-т- . --------------- Девет је сати . 0
D--et--e -ati . D____ j_ s___ . D-v-t j- s-t- . --------------- Devet je sati .
Pulkstenis ir desmit. Де----је-са-и. Д____ ј_ с____ Д-с-т ј- с-т-. -------------- Десет је сати. 0
De-e--j- sa-i. D____ j_ s____ D-s-t j- s-t-. -------------- Deset je sati.
Pulkstenis ir vienpadsmit. Јед-нае-т--е--ати. Ј________ ј_ с____ Ј-д-н-е-т ј- с-т-. ------------------ Једанаест је сати. 0
J-d-n---- je --t-. J________ j_ s____ J-d-n-e-t j- s-t-. ------------------ Jedanaest je sati.
Pulkstenis ir divpadsmit. Д-анаест ј---ат-. Д_______ ј_ с____ Д-а-а-с- ј- с-т-. ----------------- Дванаест је сати. 0
D------- j- s-t-. D_______ j_ s____ D-a-a-s- j- s-t-. ----------------- Dvanaest je sati.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Једн--минут- и------дес-- се-ун-и. Ј____ м_____ и__ ш_______ с_______ Ј-д-а м-н-т- и-а ш-з-е-е- с-к-н-и- ---------------------------------- Једна минута има шездесет секунди. 0
Je-na -i-----ima š----s-----k-nd-. J____ m_____ i__ š_______ s_______ J-d-a m-n-t- i-a š-z-e-e- s-k-n-i- ---------------------------------- Jedna minuta ima šezdeset sekundi.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Ј-д-н с-т и-- шезд--е- м-нута. Ј____ с__ и__ ш_______ м______ Ј-д-н с-т и-а ш-з-е-е- м-н-т-. ------------------------------ Један сат има шездесет минута. 0
Je-a- -a----- -ez----t min-ta. J____ s__ i__ š_______ m______ J-d-n s-t i-a š-z-e-e- m-n-t-. ------------------------------ Jedan sat ima šezdeset minuta.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Је-а- --н и-а---а-ес-т---ч-тир--с-та. Ј____ д__ и__ д_______ и ч_____ с____ Ј-д-н д-н и-а д-а-е-е- и ч-т-р- с-т-. ------------------------------------- Један дан има двадесет и четири сата. 0
J-d-- -an -m- dv--ese- --č------sa-a. J____ d__ i__ d_______ i č_____ s____ J-d-n d-n i-a d-a-e-e- i č-t-r- s-t-. ------------------------------------- Jedan dan ima dvadeset i četiri sata.

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!