Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sr Питати – прошлост 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [осамдесет и шест]

86 [osamdeset i šest]

Питати – прошлост 2

Pitati – prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? К--у к-а-ат--си --с---/-н--и--? К___ к______ с_ н____ / н______ К-ј- к-а-а-у с- н-с-о / н-с-л-? ------------------------------- Коју кравату си носио / носила? 0
P-ta---–-pro--ost 2 P_____ – p_______ 2 P-t-t- – p-o-l-s- 2 ------------------- Pitati – prošlost 2
Kādu mašīnu tu nopirki? Ко-и--у-о -и--уп---/ -упил-? К___ а___ с_ к____ / к______ К-ј- а-т- с- к-п-о / к-п-л-? ---------------------------- Који ауто си купио / купила? 0
P--a-i---p--šlo-t-2 P_____ – p_______ 2 P-t-t- – p-o-l-s- 2 ------------------- Pitati – prošlost 2
Kādu avīzi tu abonēji? На-к-----ов-н- -и----тплаћ-н-- -ре-п--ће-а? Н_ к___ н_____ с_ п_________ / п___________ Н- к-ј- н-в-н- с- п-е-п-а-е- / п-е-п-а-е-а- ------------------------------------------- На које новине си претплаћен / претплаћена? 0
Koj--kr-va---si ---io - ---i--? K___ k______ s_ n____ / n______ K-j- k-a-a-u s- n-s-o / n-s-l-? ------------------------------- Koju kravatu si nosio / nosila?
Ko Jūs redzējāt? Ког- с-е--ид-л-? К___ с__ в______ К-г- с-е в-д-л-? ---------------- Кога сте видели? 0
K-j--kravatu s--no--- / n-si--? K___ k______ s_ n____ / n______ K-j- k-a-a-u s- n-s-o / n-s-l-? ------------------------------- Koju kravatu si nosio / nosila?
Ko Jūs satikāt? Ко----те с--л-? К___ с__ с_____ К-г- с-е с-е-и- --------------- Кога сте срели? 0
Ko---k--v----si--osi--- ---i-a? K___ k______ s_ n____ / n______ K-j- k-a-a-u s- n-s-o / n-s-l-? ------------------------------- Koju kravatu si nosio / nosila?
Ko Jūs atpazināt? К--а--те -р--о---ли? К___ с__ п__________ К-г- с-е п-е-о-н-л-? -------------------- Кога сте препознали? 0
Ko-i-a--o-s--k-p-o - ku--l-? K___ a___ s_ k____ / k______ K-j- a-t- s- k-p-o / k-p-l-? ---------------------------- Koji auto si kupio / kupila?
Kad Jūs piecēlāties? Ка---с-е--с-ал-? К___ с__ у______ К-д- с-е у-т-л-? ---------------- Када сте устали? 0
Ko-- -u------k-p---/----i-a? K___ a___ s_ k____ / k______ K-j- a-t- s- k-p-o / k-p-l-? ---------------------------- Koji auto si kupio / kupila?
Kad Jūs sākāt? К--- -т--п--ели? К___ с__ п______ К-д- с-е п-ч-л-? ---------------- Када сте почели? 0
Ko-- a-t- -i k-p-o-----p---? K___ a___ s_ k____ / k______ K-j- a-t- s- k-p-o / k-p-l-? ---------------------------- Koji auto si kupio / kupila?
Kad Jūs beidzāt? К-д- --е -ре--а--? К___ с__ п________ К-д- с-е п-е-т-л-? ------------------ Када сте престали? 0
N--k----novin---i-pret-l--́-n -------------a? N_ k___ n_____ s_ p_________ / p___________ N- k-j- n-v-n- s- p-e-p-a-́-n / p-e-p-a-́-n-? --------------------------------------------- Na koje novine si pretplaćen / pretplaćena?
Kāpēc Jūs pamodāties? За--о с-- -е-пр-------? З____ с__ с_ п_________ З-ш-о с-е с- п-о-у-и-и- ----------------------- Зашто сте се пробудили? 0
N- ko-e ---i-e--------pl-c-e--- -re-p-a--e-a? N_ k___ n_____ s_ p_________ / p___________ N- k-j- n-v-n- s- p-e-p-a-́-n / p-e-p-a-́-n-? --------------------------------------------- Na koje novine si pretplaćen / pretplaćena?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? З-шт- с----остали ---т-љ? З____ с__ п______ у______ З-ш-о с-е п-с-а-и у-и-е-? ------------------------- Зашто сте постали учитељ? 0
N--ko-e-n-vi-e-si---et-l-ć---/ pre-pl-c-ena? N_ k___ n_____ s_ p_________ / p___________ N- k-j- n-v-n- s- p-e-p-a-́-n / p-e-p-a-́-n-? --------------------------------------------- Na koje novine si pretplaćen / pretplaćena?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? З-ш-о-с-- -зел- т-кси? З____ с__ у____ т_____ З-ш-о с-е у-е-и т-к-и- ---------------------- Зашто сте узели такси? 0
Koga s-e vid-li? K___ s__ v______ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli?
No kurienes jūs atnācāt? О---л--сте--о-ли? О_____ с__ д_____ О-а-л- с-е д-ш-и- ----------------- Одакле сте дошли? 0
K--a -te vi---i? K___ s__ v______ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli?
Uz kurieni jūs aizgājāt? Где с-е--шли? Г__ с__ и____ Г-е с-е и-л-? ------------- Где сте ишли? 0
K--a--t---ide-i? K___ s__ v______ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli?
Kur Jūs bijāt? Гд- -те-били? Г__ с__ б____ Г-е с-е б-л-? ------------- Где сте били? 0
K--a-ste -r-li? K___ s__ s_____ K-g- s-e s-e-i- --------------- Koga ste sreli?
Kam tu palīdzēji? К-----и помо-а--/ п-мог--? К___ с_ п______ / п_______ К-м- с- п-м-г-о / п-м-г-а- -------------------------- Коме си помогао / помогла? 0
K--a-st- -----? K___ s__ s_____ K-g- s-e s-e-i- --------------- Koga ste sreli?
Kam tu rakstīji? К-ме -и-пис-о - пи----? К___ с_ п____ / п______ К-м- с- п-с-о / п-с-л-? ----------------------- Коме си писао / писала? 0
K-ga---e-s-el-? K___ s__ s_____ K-g- s-e s-e-i- --------------- Koga ste sreli?
Kam tu atbildēji? К-м- с--о--ов---о ----г-в-ри--? К___ с_ о________ / о__________ К-м- с- о-г-в-р-о / о-г-в-р-л-? ------------------------------- Коме си одговорио / одговорила? 0
Koga--te--r-po-n---? K___ s__ p__________ K-g- s-e p-e-o-n-l-? -------------------- Koga ste prepoznali?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..