Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ka შეკითხვა – წარსული 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ოთხმოცდაექვსი]

86 [otkhmotsdaekvsi]

შეკითხვა – წარსული 2

shek'itkhva – ts'arsuli 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? რო-ე-----ლ----ი--ე----? რ_____ ჰ_______ გ______ რ-მ-ლ- ჰ-ლ-ტ-ხ- გ-კ-თ-? ----------------------- რომელი ჰალსტუხი გეკეთა? 0
r-me-i-h-ls--ukh--gek--t-? r_____ h_________ g_______ r-m-l- h-l-t-u-h- g-k-e-a- -------------------------- romeli halst'ukhi gek'eta?
Kādu mašīnu tu nopirki? რო---ი----ქანა---ი--? რ_____ მ______ ი_____ რ-მ-ლ- მ-ნ-ა-ა ი-ი-ე- --------------------- რომელი მანქანა იყიდე? 0
r-m-l- -----na-iq--e? r_____ m______ i_____ r-m-l- m-n-a-a i-i-e- --------------------- romeli mankana iqide?
Kādu avīzi tu abonēji? რომელ---აზეთი---მო--ე-ე? რ_____ გ_____ გ_________ რ-მ-ლ- გ-ზ-თ- გ-მ-ი-ე-ე- ------------------------ რომელი გაზეთი გამოიწერე? 0
r--eli-m-n---a i--d-? r_____ m______ i_____ r-m-l- m-n-a-a i-i-e- --------------------- romeli mankana iqide?
Ko Jūs redzējāt? ვ-- დ-ინა--? ვ__ დ_______ ვ-ნ დ-ი-ა-ე- ------------ ვინ დაინახე? 0
r-m--i --nk--- --id-? r_____ m______ i_____ r-m-l- m-n-a-a i-i-e- --------------------- romeli mankana iqide?
Ko Jūs satikāt? ვ-ს--ეხ--ი-? ვ__ შ_______ ვ-ს შ-ხ-დ-თ- ------------ ვის შეხვდით? 0
r---l- -a--t----mo---'-r-? r_____ g_____ g___________ r-m-l- g-z-t- g-m-i-s-e-e- -------------------------- romeli gazeti gamoits'ere?
Ko Jūs atpazināt? ვინ-იცა--თ? ვ__ ი______ ვ-ნ ი-ა-ი-? ----------- ვინ იცანით? 0
v-----------? v__ d________ v-n d-i-a-h-? ------------- vin dainakhe?
Kad Jūs piecēlāties? როდ----დექით? რ____ ა______ რ-დ-ს ა-ე-ი-? ------------- როდის ადექით? 0
vin-da---kh-? v__ d________ v-n d-i-a-h-? ------------- vin dainakhe?
Kad Jūs sākāt? როდის --იწ-ეთ? რ____ დ_______ რ-დ-ს დ-ი-ყ-თ- -------------- როდის დაიწყეთ? 0
vi--dainakh-? v__ d________ v-n d-i-a-h-? ------------- vin dainakhe?
Kad Jūs beidzāt? რ-----შ-წ---ტეთ? რ____ შ_________ რ-დ-ს შ-წ-ვ-ტ-თ- ---------------- როდის შეწყვიტეთ? 0
vi---h-k-v---? v__ s_________ v-s s-e-h-d-t- -------------- vis shekhvdit?
Kāpēc Jūs pamodāties? რ--ო---აიღ--ძ-თ? რ____ გ_________ რ-ტ-მ გ-ი-ვ-ძ-თ- ---------------- რატომ გაიღვიძეთ? 0
vis-s-ekh-di-? v__ s_________ v-s s-e-h-d-t- -------------- vis shekhvdit?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? რ--ო--გ-ხ--თ-მასწ--ლ-ბე--? რ____ გ_____ მ____________ რ-ტ-მ გ-ხ-ი- მ-ს-ა-ლ-ბ-ლ-? -------------------------- რატომ გახდით მასწავლებელი? 0
vi--s----v-i-? v__ s_________ v-s s-e-h-d-t- -------------- vis shekhvdit?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? რა-ომ -აჯე--- ტა-სშ-? რ____ ჩ______ ტ______ რ-ტ-მ ჩ-ჯ-ქ-თ ტ-ქ-შ-? --------------------- რატომ ჩაჯექით ტაქსში? 0
vi----sa-it? v__ i_______ v-n i-s-n-t- ------------ vin itsanit?
No kurienes jūs atnācāt? სა---ნ-მ-ხვ----? ს_____ მ________ ს-ი-ა- მ-ხ-ე-ი-? ---------------- საიდან მოხვედით? 0
vin-its-n-t? v__ i_______ v-n i-s-n-t- ------------ vin itsanit?
Uz kurieni jūs aizgājāt? სად --ხ----თ? ს__ წ________ ს-დ წ-ხ-ე-ი-? ------------- სად წახვედით? 0
v-n ---a---? v__ i_______ v-n i-s-n-t- ------------ vin itsanit?
Kur Jūs bijāt? ს-დ-------? ს__ ი______ ს-დ ი-ა-ი-? ----------- სად იყავით? 0
ro--s--de--t? r____ a______ r-d-s a-e-i-? ------------- rodis adekit?
Kam tu palīdzēji? ვ-ს-მ---მა--? ვ__ მ________ ვ-ს მ-ე-მ-რ-? ------------- ვის მიეხმარე? 0
ro--s a-ekit? r____ a______ r-d-s a-e-i-? ------------- rodis adekit?
Kam tu rakstīji? ვ-ს-მ-ს---ე? ვ__ მ_______ ვ-ს მ-ს-ე-ე- ------------ ვის მისწერე? 0
ro----a---i-? r____ a______ r-d-s a-e-i-? ------------- rodis adekit?
Kam tu atbildēji? ვ-- --ას-ხ-? ვ__ უ_______ ვ-ს უ-ა-უ-ე- ------------ ვის უპასუხე? 0
r-dis --it-'qet? r____ d_________ r-d-s d-i-s-q-t- ---------------- rodis daits'qet?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..