Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   uk Питання – минулий час 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [вісімдесят шість]

86 [visimdesyat shistʹ]

Питання – минулий час 2

Pytannya – mynulyy̆ chas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Яку-к-а--т----и--о---? Я__ к_______ т_ н_____ Я-у к-а-а-к- т- н-с-в- ---------------------- Яку краватку ти носив? 0
Py-a-n-a –-m----y-̆ c-a--2 P_______ – m______ c___ 2 P-t-n-y- – m-n-l-y- c-a- 2 -------------------------- Pytannya – mynulyy̆ chas 2
Kādu mašīnu tu nopirki? Я--- а-----бі----и -уп-в? Я___ а_________ т_ к_____ Я-и- а-т-м-б-л- т- к-п-в- ------------------------- Який автомобіль ти купив? 0
P--an--a --myn----̆ -has 2 P_______ – m______ c___ 2 P-t-n-y- – m-n-l-y- c-a- 2 -------------------------- Pytannya – mynulyy̆ chas 2
Kādu avīzi tu abonēji? Яку газ-т- -и пер-д--а-ив? Я__ г_____ т_ п___________ Я-у г-з-т- т- п-р-д-л-т-в- -------------------------- Яку газету ти передплатив? 0
Ya-u------tk---- --sy-? Y___ k_______ t_ n_____ Y-k- k-a-a-k- t- n-s-v- ----------------------- Yaku kravatku ty nosyv?
Ko Jūs redzējāt? К-г- -и--ач-ли? К___ в_ б______ К-г- в- б-ч-л-? --------------- Кого ви бачили? 0
Y--u kra----u t- --syv? Y___ k_______ t_ n_____ Y-k- k-a-a-k- t- n-s-v- ----------------------- Yaku kravatku ty nosyv?
Ko Jūs satikāt? Ко-- Ви зус-р--и? К___ В_ з________ К-г- В- з-с-р-л-? ----------------- Кого Ви зустріли? 0
Ya-u--r-v-tku-ty n-syv? Y___ k_______ t_ n_____ Y-k- k-a-a-k- t- n-s-v- ----------------------- Yaku kravatku ty nosyv?
Ko Jūs atpazināt? Ко---В----знали? К___ В_ п_______ К-г- В- п-з-а-и- ---------------- Кого Ви пізнали? 0
Y-k----a-tomo--l--t---u---? Y____ a_________ t_ k_____ Y-k-y- a-t-m-b-l- t- k-p-v- --------------------------- Yakyy̆ avtomobilʹ ty kupyv?
Kad Jūs piecēlāties? К-ли-В---с-ал-? К___ В_ в______ К-л- В- в-т-л-? --------------- Коли Ви встали? 0
Yak--- --t------- -y -u-yv? Y____ a_________ t_ k_____ Y-k-y- a-t-m-b-l- t- k-p-v- --------------------------- Yakyy̆ avtomobilʹ ty kupyv?
Kad Jūs sākāt? Ко---Ви п--али? К___ В_ п______ К-л- В- п-ч-л-? --------------- Коли Ви почали? 0
Y---y̆---t-m-bi-- -- ---y-? Y____ a_________ t_ k_____ Y-k-y- a-t-m-b-l- t- k-p-v- --------------------------- Yakyy̆ avtomobilʹ ty kupyv?
Kad Jūs beidzāt? Кол--В- п-ипин-л-? К___ В_ п_________ К-л- В- п-и-и-и-и- ------------------ Коли Ви припинили? 0
Y--u -a--t--t--per--p-aty-? Y___ h_____ t_ p___________ Y-k- h-z-t- t- p-r-d-l-t-v- --------------------------- Yaku hazetu ty peredplatyv?
Kāpēc Jūs pamodāties? Чо-у--- п--к--у--с-? Ч___ В_ п___________ Ч-м- В- п-о-и-у-и-я- -------------------- Чому Ви прокинулися? 0
Ya-- ha--tu -- -----pl---v? Y___ h_____ t_ p___________ Y-k- h-z-t- t- p-r-d-l-t-v- --------------------------- Yaku hazetu ty peredplatyv?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Ч-м---- с---и вч-т-лем? Ч___ В_ с____ в________ Ч-м- В- с-а-и в-и-е-е-? ----------------------- Чому Ви стали вчителем? 0
Yak- ------ t- --re---aty-? Y___ h_____ t_ p___________ Y-k- h-z-t- t- p-r-d-l-t-v- --------------------------- Yaku hazetu ty peredplatyv?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Ч------ -зяли т-к-і? Ч___ В_ в____ т_____ Ч-м- В- в-я-и т-к-і- -------------------- Чому Ви взяли таксі? 0
K-h---- bach-ly? K___ v_ b_______ K-h- v- b-c-y-y- ---------------- Koho vy bachyly?
No kurienes jūs atnācāt? З--дк---и пр---ли? З_____ В_ п_______ З-і-к- В- п-и-ш-и- ------------------ Звідки Ви прийшли? 0
Koho v---a-h---? K___ v_ b_______ K-h- v- b-c-y-y- ---------------- Koho vy bachyly?
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ку---Ви -од---? К___ В_ х______ К-д- В- х-д-л-? --------------- Куди Ви ходили? 0
K-h--v- b--h--y? K___ v_ b_______ K-h- v- b-c-y-y- ---------------- Koho vy bachyly?
Kur Jūs bijāt? Де-В--б--и? Д_ В_ б____ Д- В- б-л-? ----------- Де Ви були? 0
K-ho--y-z-st-i--? K___ V_ z________ K-h- V- z-s-r-l-? ----------------- Koho Vy zustrily?
Kam tu palīdzēji? К--у -и доп-м-г-/ д-п-м----? К___ т_ д______ / д_________ К-м- т- д-п-м-г / д-п-м-г-а- ---------------------------- Кому ти допоміг / допомогла? 0
Koh- V- --st----? K___ V_ z________ K-h- V- z-s-r-l-? ----------------- Koho Vy zustrily?
Kam tu rakstīji? Ко-у-ти -ап-с-- ---а--с-ла? К___ т_ н______ / н________ К-м- т- н-п-с-в / н-п-с-л-? --------------------------- Кому ти написав / написала? 0
K--o--y-zust-i--? K___ V_ z________ K-h- V- z-s-r-l-? ----------------- Koho Vy zustrily?
Kam tu atbildēji? Ко-- -и--ідпові--- ві-по----? К___ т_ в_______ / в_________ К-м- т- в-д-о-і- / в-д-о-і-а- ----------------------------- Кому ти відповів / відповіла? 0
K-ho Vy p-znal-? K___ V_ p_______ K-h- V- p-z-a-y- ---------------- Koho Vy piznaly?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..