Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ja 質問―過去形2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [八十六]

86 [Yasoroku]

質問―過去形2

shitsumon ― kako katachi 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? 0
sh---u-o- ― k--- k--a----2 s________ ― k___ k______ 2 s-i-s-m-n ― k-k- k-t-c-i 2 -------------------------- shitsumon ― kako katachi 2
Kādu mašīnu tu nopirki? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? 0
shi-su-o-----ako -a--c-i 2 s________ ― k___ k______ 2 s-i-s-m-n ― k-k- k-t-c-i 2 -------------------------- shitsumon ― kako katachi 2
Kādu avīzi tu abonēji? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? 0
a--t---a-d---n--ne--ta- o -h-te---a-n--esu-k-? a____ w_ d_____ n______ o s____ i__ n_____ k__ a-a-a w- d-n-n- n-k-t-i o s-i-e i-a n-d-s- k-? ---------------------------------------------- anata wa don'na nekutai o shite ita nodesu ka?
Ko Jūs redzējāt? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 0
a--t--w- -o--n---u---a ---att---od-su-ka? a____ w_ d_____ k_____ o k____ n_____ k__ a-a-a w- d-n-n- k-r-m- o k-t-a n-d-s- k-? ----------------------------------------- anata wa don'na kuruma o katta nodesu ka?
Ko Jūs satikāt? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 0
an--a-------i----shi---- o------ -ōd--u shi-- ---e-u-k-? a____ w_ n___ n_ s______ o t____ k_____ s____ n_____ k__ a-a-a w- n-n- n- s-i-b-n o t-i-i k-d-k- s-i-a n-d-s- k-? -------------------------------------------------------- anata wa nani no shinbun o teiki kōdoku shita nodesu ka?
Ko Jūs atpazināt? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 0
an-t--wa----i ---s-inbu- o-t-i---kōdoku-sh---------u---? a____ w_ n___ n_ s______ o t____ k_____ s____ n_____ k__ a-a-a w- n-n- n- s-i-b-n o t-i-i k-d-k- s-i-a n-d-s- k-? -------------------------------------------------------- anata wa nani no shinbun o teiki kōdoku shita nodesu ka?
Kad Jūs piecēlāties? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 0
an--a-w--n--i n- s-inbu- --t--ki-kō-o-u -h-t- node-u --? a____ w_ n___ n_ s______ o t____ k_____ s____ n_____ k__ a-a-a w- n-n- n- s-i-b-n o t-i-i k-d-k- s-i-a n-d-s- k-? -------------------------------------------------------- anata wa nani no shinbun o teiki kōdoku shita nodesu ka?
Kad Jūs sākāt? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? 0
dare --m-kakem-s-i-- ka? d___ o m____________ k__ d-r- o m-k-k-m-s-i-a k-? ------------------------ dare o mikakemashita ka?
Kad Jūs beidzāt? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? 0
da---o -i-a---as-i-- ka? d___ o m____________ k__ d-r- o m-k-k-m-s-i-a k-? ------------------------ dare o mikakemashita ka?
Kāpēc Jūs pamodāties? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? 0
dar--o --k--em---it----? d___ o m____________ k__ d-r- o m-k-k-m-s-i-a k-? ------------------------ dare o mikakemashita ka?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? 0
d--- ni-a--a---t--ka? d___ n_ a________ k__ d-r- n- a-m-s-i-a k-? --------------------- dare ni aimashita ka?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? 0
da-- ni-a--ash--a--a? d___ n_ a________ k__ d-r- n- a-m-s-i-a k-? --------------------- dare ni aimashita ka?
No kurienes jūs atnācāt? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? 0
da---ni aim-shit- ka? d___ n_ a________ k__ d-r- n- a-m-s-i-a k-? --------------------- dare ni aimashita ka?
Uz kurieni jūs aizgājāt? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? 0
d--ek- -iobo---- aru-h-t- -- im-sh-ta-ka? d_____ m_____ n_ a__ h___ w_ i_______ k__ d-r-k- m-o-o- n- a-u h-t- w- i-a-h-t- k-? ----------------------------------------- dareka mioboe no aru hito wa imashita ka?
Kur Jūs bijāt? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? 0
d-r--a --o-o- ---ar---it- -a i-ash--a --? d_____ m_____ n_ a__ h___ w_ i_______ k__ d-r-k- m-o-o- n- a-u h-t- w- i-a-h-t- k-? ----------------------------------------- dareka mioboe no aru hito wa imashita ka?
Kam tu palīdzēji? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? 0
d---k- m---o---- a-u h-t- -a-i--s-i-a -a? d_____ m_____ n_ a__ h___ w_ i_______ k__ d-r-k- m-o-o- n- a-u h-t- w- i-a-h-t- k-? ----------------------------------------- dareka mioboe no aru hito wa imashita ka?
Kam tu rakstīji? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? 0
na-ji--i ok--ash----ka? n____ n_ o_________ k__ n-n-i n- o-i-a-h-t- k-? ----------------------- nanji ni okimashita ka?
Kam tu atbildēji? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? 0
na--i ni-o----s-ita-ka? n____ n_ o_________ k__ n-n-i n- o-i-a-h-t- k-? ----------------------- nanji ni okimashita ka?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..