Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   tr Sorular – Geçmiş zaman 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [seksen altı]

Sorular – Geçmiş zaman 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? H---- ---vatın --tü--eyd-? H____ k_______ ü__________ H-n-i k-a-a-ı- ü-t-n-e-d-? -------------------------- Hangi kravatın üstündeydi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? H-n-i---a--yı--a---------? H____ a______ s____ a_____ H-n-i a-a-a-ı s-t-n a-d-n- -------------------------- Hangi arabayı satın aldın? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Hangi---zete---abone--l--n? H____ g_______ a____ o_____ H-n-i g-z-t-y- a-o-e o-d-n- --------------------------- Hangi gazeteye abone oldun? 0
Ko Jūs redzējāt? K--- -ör-ü--z? K___ g________ K-m- g-r-ü-ü-? -------------- Kimi gördünüz? 0
Ko Jūs satikāt? K--- r-----d---z? K___ r___________ K-m- r-s-l-d-n-z- ----------------- Kime rastladınız? 0
Ko Jūs atpazināt? Kim- -anıd----? K___ t_________ K-m- t-n-d-n-z- --------------- Kimi tanıdınız? 0
Kad Jūs piecēlāties? Ne----a- ka------z? N_ z____ k_________ N- z-m-n k-l-t-n-z- ------------------- Ne zaman kalktınız? 0
Kad Jūs sākāt? N- za-a---aş-a---ı-? N_ z____ b__________ N- z-m-n b-ş-a-ı-ı-? -------------------- Ne zaman başladınız? 0
Kad Jūs beidzāt? Ne za-an-b-rakt-n-z? N_ z____ b__________ N- z-m-n b-r-k-ı-ı-? -------------------- Ne zaman bıraktınız? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Niç-n --a--ı-ı-? N____ u_________ N-ç-n u-a-d-n-z- ---------------- Niçin uyandınız? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? N--i- ö---t-en-o--un--? N____ ö_______ o_______ N-ç-n ö-r-t-e- o-d-n-z- ----------------------- Niçin öğretmen oldunuz? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Ni-in --r t----y- bin----z? N____ b__ t______ b________ N-ç-n b-r t-k-i-e b-n-i-i-? --------------------------- Niçin bir taksiye bindiniz? 0
No kurienes jūs atnācāt? N--e-en-ge-di-iz? N______ g________ N-r-d-n g-l-i-i-? ----------------- Nereden geldiniz? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ne--y--gitti-i-? N_____ g________ N-r-y- g-t-i-i-? ---------------- Nereye gittiniz? 0
Kur Jūs bijāt? Nerdeydin-z? N___________ N-r-e-d-n-z- ------------ Nerdeydiniz? 0
Kam tu palīdzēji? Kim--ya-d---ett--? K___ y_____ e_____ K-m- y-r-ı- e-t-n- ------------------ Kime yardım ettin? 0
Kam tu rakstīji? Kim---azdın? K___ y______ K-m- y-z-ı-? ------------ Kime yazdın? 0
Kam tu atbildēji? Ki-e cev-----r---? K___ c____ v______ K-m- c-v-p v-r-i-? ------------------ Kime cevap verdin? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..