Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   tr Bankada

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [altmış]

Bankada

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Bi- -esa- a-t--mak -sti-o-um. B__ h____ a_______ i_________ B-r h-s-p a-t-r-a- i-t-y-r-m- ----------------------------- Bir hesap açtırmak istiyorum. 0
Te ir mana pase. İş----a--p--tum. İ___ p__________ İ-t- p-s-p-r-u-. ---------------- İşte pasaportum. 0
Un te ir mana adrese. V- ---- ad---im. V_ i___ a_______ V- i-t- a-r-s-m- ---------------- Ve işte adresim. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. H--a--m--pa-a-y-t----k-------r-m. H_______ p___ y_______ i_________ H-s-b-m- p-r- y-t-r-a- i-t-y-r-m- --------------------------------- Hesabıma para yatırmak istiyorum. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. H--ab--dan----------ek i-----ru-. H_________ p___ ç_____ i_________ H-s-b-m-a- p-r- ç-k-e- i-t-y-r-m- --------------------------------- Hesabımdan para çekmek istiyorum. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. He-ap -ks---l-r-ni a-m-----ti-or--. H____ e___________ a____ i_________ H-s-p e-s-r-l-r-n- a-m-k i-t-y-r-m- ----------------------------------- Hesap ekstrelerini almak istiyorum. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. S-ya-a- ç-ki----du--a---st---r-m. S______ ç___ b________ i_________ S-y-h-t ç-k- b-z-u-m-k i-t-y-r-m- --------------------------------- Seyahat çeki bozdurmak istiyorum. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ma--af---- ---kad-r? M_________ n_ k_____ M-s-a-l-r- n- k-d-r- -------------------- Masrafları ne kadar? 0
Kur man jāparakstās? N---y----z--am-m -er-k---r? N_____ i________ g_________ N-r-y- i-z-l-m-m g-r-k-y-r- --------------------------- Nereyi imzalamam gerekiyor? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. A----ya-da- bi- --v-le---kli-o--m. A__________ b__ h_____ b__________ A-m-n-a-d-n b-r h-v-l- b-k-i-o-u-. ---------------------------------- Almanya’dan bir havale bekliyorum. 0
Te ir mans konta numurs. Hesap------a- bura--. H____ n______ b______ H-s-p n-m-r-m b-r-d-. --------------------- Hesap numaram burada. 0
Vai nauda ir pienākusi? Pa-- -el-----? P___ g____ m__ P-r- g-l-i m-? -------------- Para geldi mi? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Bu -ara-ı ---d-r-a---stiy--u-. B_ p_____ b________ i_________ B- p-r-y- b-z-u-m-k i-t-y-r-m- ------------------------------ Bu parayı bozdurmak istiyorum. 0
Man vajag ASV dolārus. A-e--kan--o-ar-n- i--i--c---var. A_______ d_______ i________ v___ A-e-i-a- d-l-r-n- i-t-y-c-m v-r- -------------------------------- Amerikan dolarına ihtiyacım var. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! L---e- ---a-k-ç-k --nkn-t--- ------z. L_____ b___ k____ b_________ v_______ L-t-e- b-n- k-ç-k b-n-n-t-a- v-r-n-z- ------------------------------------- Lütfen bana küçük banknotlar veriniz. 0
Vai te ir bankomāts? B--a-- -i- p--a-m-----s- -ar---? B_____ b__ p___ m_______ v__ m__ B-r-d- b-r p-r- m-k-n-s- v-r m-? -------------------------------- Burada bir para makinesi var mı? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Ne ka-ar-para çekileb---r? N_ k____ p___ ç___________ N- k-d-r p-r- ç-k-l-b-l-r- -------------------------- Ne kadar para çekilebilir? 0
Kādas kredītkartes der? Han-i k-e-- k-rtl-rı --ll----a--l-r? H____ k____ k_______ k______________ H-n-i k-e-i k-r-l-r- k-l-a-ı-a-i-i-? ------------------------------------ Hangi kredi kartları kullanılabilir? 0

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…