Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   uk Заперечення 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [шістдесят п’ять]

65 [shistdesyat pʺyatʹ]

Заперечення 2

Zaperechennya 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? П-рсте-ь-дор-г--? П_______ д_______ П-р-т-н- д-р-г-й- ----------------- Перстень дорогий? 0
Za----chenn-a 2 Z____________ 2 Z-p-r-c-e-n-a 2 --------------- Zaperechennya 2
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ні----н к-ш--- --л------о ----. Н__ в__ к_____ т_____ с__ є____ Н-, в-н к-ш-у- т-л-к- с-о є-р-. ------------------------------- Ні, він коштує тільки сто євро. 0
Z-p----h-nn-a-2 Z____________ 2 Z-p-r-c-e-n-a 2 --------------- Zaperechennya 2
Bet man ir tikai piecdesmit. Ал- - --ю--і-ь-и--’---еся-. А__ я м__ т_____ п_________ А-е я м-ю т-л-к- п-я-д-с-т- --------------------------- Але я маю тільки п’ятдесят. 0
P-r-ten--d-ro----? P_______ d_______ P-r-t-n- d-r-h-y-? ------------------ Perstenʹ dorohyy̆?
Vai tu jau esi gatava? Т---же гото--- /--о-о--? Т_ в__ г______ / г______ Т- в-е г-т-в-й / г-т-в-? ------------------------ Ти вже готовий / готова? 0
Pe--t--ʹ-doroh-y̆? P_______ d_______ P-r-t-n- d-r-h-y-? ------------------ Perstenʹ dorohyy̆?
Nē, vēl nē. Н-,-щ- н-. Н__ щ_ н__ Н-, щ- н-. ---------- Ні, ще ні. 0
P-rs--n- do--h-y-? P_______ d_______ P-r-t-n- d-r-h-y-? ------------------ Perstenʹ dorohyy̆?
Bet es tūlīt būšu gatava. Ал- ско-- --ду-го--ви- - го-о-а. А__ с____ б___ г______ / г______ А-е с-о-о б-д- г-т-в-й / г-т-в-. -------------------------------- Але скоро буду готовий / готова. 0
Ni--vin kos-t-ye t--ʹky s---yevr-. N__ v__ k_______ t_____ s__ y_____ N-, v-n k-s-t-y- t-l-k- s-o y-v-o- ---------------------------------- Ni, vin koshtuye tilʹky sto yevro.
Vai tu vēl vēlies zupu? Хо--- -- -уп-? Х____ щ_ с____ Х-ч-ш щ- с-п-? -------------- Хочеш ще супу? 0
N-, v-n-ko-h-u-- ----k--sto ---r-. N__ v__ k_______ t_____ s__ y_____ N-, v-n k-s-t-y- t-l-k- s-o y-v-o- ---------------------------------- Ni, vin koshtuye tilʹky sto yevro.
Nē, vairāk negribu. Ні- --бі--ше-----о-у. Н__ я б_____ н_ х____ Н-, я б-л-ш- н- х-ч-. --------------------- Ні, я більше не хочу. 0
Ni- v-- k-sh-u-- ----ky s---ye-r-. N__ v__ k_______ t_____ s__ y_____ N-, v-n k-s-t-y- t-l-k- s-o y-v-o- ---------------------------------- Ni, vin koshtuye tilʹky sto yevro.
Bet vēl saldējumu. Але-ще-о--е-мо-оз--о. А__ щ_ о___ м________ А-е щ- о-н- м-р-з-в-. --------------------- Але ще одне морозиво. 0
A-- y- ma-u-tilʹ-----ya-------. A__ y_ m___ t_____ p___________ A-e y- m-y- t-l-k- p-y-t-e-y-t- ------------------------------- Ale ya mayu tilʹky p'yatdesyat.
Vai tu jau sen te dzīvo? Т---овг- -же -ут----еш? Т_ д____ в__ т__ ж_____ Т- д-в-о в-е т-т ж-в-ш- ----------------------- Ти довго вже тут живеш? 0
Ty ---e --t-vyy̆---ho-ova? T_ v___ h______ / h______ T- v-h- h-t-v-y- / h-t-v-? -------------------------- Ty vzhe hotovyy̆ / hotova?
Nē, tikai mēnesi. Ні- т-ль---міся--. Н__ т_____ м______ Н-, т-л-к- м-с-ц-. ------------------ Ні, тільки місяць. 0
Ty-vz-e --to---- - -o-ov-? T_ v___ h______ / h______ T- v-h- h-t-v-y- / h-t-v-? -------------------------- Ty vzhe hotovyy̆ / hotova?
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. А---я зна- -же ба-а-о-л--е-. А__ я з___ в__ б_____ л_____ А-е я з-а- в-е б-г-т- л-д-й- ---------------------------- Але я знаю вже багато людей. 0
Ty---he -----yy̆-/-h--o--? T_ v___ h______ / h______ T- v-h- h-t-v-y- / h-t-v-? -------------------------- Ty vzhe hotovyy̆ / hotova?
Vai tu rīt brauc mājās? Ї-еш --вт----одом-? Ї___ з_____ д______ Ї-е- з-в-р- д-д-м-? ------------------- Їдеш завтра додому? 0
N-, -hc-- --. N__ s____ n__ N-, s-c-e n-. ------------- Ni, shche ni.
Nē, tikai nedēļas nogalē. Н---т-л-к--- вих----. Н__ т_____ у в_______ Н-, т-л-к- у в-х-д-і- --------------------- Ні, тільки у вихідні. 0
Ni, s-ch- n-. N__ s____ n__ N-, s-c-e n-. ------------- Ni, shche ni.
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Ал--- -ове--аюс---ж- у-н--ілю. А__ я п_________ в__ у н______ А-е я п-в-р-а-с- в-е у н-д-л-. ------------------------------ Але я повертаюся вже у неділю. 0
Ni,-s---e -i. N__ s____ n__ N-, s-c-e n-. ------------- Ni, shche ni.
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Т-о--д-чк- в-е дор-с--? Т___ д____ в__ д_______ Т-о- д-ч-а в-е д-р-с-а- ----------------------- Твоя дочка вже доросла? 0
Al---k-ro ---u----ov-y̆ /--o----. A__ s____ b___ h______ / h______ A-e s-o-o b-d- h-t-v-y- / h-t-v-. --------------------------------- Ale skoro budu hotovyy̆ / hotova.
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. Н----й--і--ки с-м-а-ця--. Н__ ї_ т_____ с__________ Н-, ї- т-л-к- с-м-а-ц-т-. ------------------------- Ні, їй тільки сімнадцять. 0
A-e----ro-bu-u ---o-----/--o-o-a. A__ s____ b___ h______ / h______ A-e s-o-o b-d- h-t-v-y- / h-t-v-. --------------------------------- Ale skoro budu hotovyy̆ / hotova.
Bet viņai ir jau draugs. Ал- ---а--ж---а- хлоп-я. А__ в___ в__ м__ х______ А-е в-н- в-е м-є х-о-ц-. ------------------------ Але вона вже має хлопця. 0
A-----or- bu-u hot---y- / hot-va. A__ s____ b___ h______ / h______ A-e s-o-o b-d- h-t-v-y- / h-t-v-. --------------------------------- Ale skoro budu hotovyy̆ / hotova.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!