Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   ku Bersiva neyînî 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [şêst û pênc]

Bersiva neyînî 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Gus--l- --ha -e? G______ b___ y__ G-s-î-k b-h- y-? ---------------- Gustîlk biha ye? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Na,--iha---wê------1-- eur--y-. N__ b_____ w_ t___ 1__ e___ y__ N-, b-h-y- w- t-n- 1-0 e-r- y-. ------------------------------- Na, bihayê wê tenê 100 euro ye. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Lê------i -el --n-te-ê--êncî -e-e. L_____ l_ g__ m__ t___ p____ h____ L-b-l- l- g-l m-n t-n- p-n-î h-y-. ---------------------------------- Lêbelê li gel min tenê pêncî heye. 0
Vai tu jau esi gatava? T----ade-î? T_ a_______ T- a-a-e-î- ----------- Tu amadeyî? 0
Nē, vēl nē. N-,---n -a. N__ h__ n__ N-, h-n n-. ----------- Na, hîn na. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Lêbe-ê e- ê--n-ha--m--e -i-. L_____ e_ ê a____ a____ b___ L-b-l- e- ê a-i-a a-a-e b-m- ---------------------------- Lêbelê ez ê aniha amade bim. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Zêd-t-- ş-rb---i-wa-î? Z______ ş____ d_______ Z-d-t-r ş-r-e d-x-a-î- ---------------------- Zêdetir şorbe dixwazî? 0
Nē, vairāk negribu. Na, naxwazi-. N__ n________ N-, n-x-a-i-. ------------- Na, naxwazim. 0
Bet vēl saldējumu. L- be-fe---e-e--î---x-az-m. L_ b__________ d_ d________ L- b-r-e-î-e-e d- d-x-a-i-. --------------------------- Lê berfeşîreke dî dixwazim. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Ev -em--e-di--j e -u-li---r -ûd-n-? E_ d_____ d____ e t_ l_ v__ r______ E- d-m-k- d-r-j e t- l- v-r r-d-n-? ----------------------------------- Ev demeke dirêj e tu li vir rûdinê? 0
Nē, tikai mēnesi. N-, ji-me-ekê-v-. N__ j_ m_____ v__ N-, j- m-h-k- v-. ----------------- Na, ji mehekê ve. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Lê -- ni-a--- ge-e- mir-----n-s-d----. L_ j_ n___ v_ g____ m______ n__ d_____ L- j- n-h- v- g-l-k m-r-v-n n-s d-k-m- -------------------------------------- Lê ji niha ve gelek mirovan nas dikim. 0
Vai tu rīt brauc mājās? T---- -ibê -içî -alê? T_ y_ s___ b___ m____ T- y- s-b- b-ç- m-l-? --------------------- Tu yê sibê biçî malê? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N---h--î -û-da-i-- h--t--ê. N__ h___ z_ d_____ h_______ N-, h-r- z- d-w-y- h-f-e-ê- --------------------------- Na, herî zû dawiya hefteyê. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. L--ez --roj- -e-ş-m- --g-r--. L_ e_ ê r___ y______ v_______ L- e- ê r-j- y-k-e-ê v-g-r-m- ----------------------------- Lê ez ê roja yekşemê vegerim. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Keç--a-t----h-şt- ye? K_____ t_ g______ y__ K-ç-k- t- g-h-ş-î y-? --------------------- Keçika te gihîştî ye? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-- te---ê w--hî- --v--- e. N__ t_____ w_ h__ h_____ e_ N-, t-m-n- w- h-n h-v-e- e- --------------------------- Na, temenê wê hîn hevdeh e. 0
Bet viņai ir jau draugs. L- -- ni-- -- h-valê--ê--e-e. L_ j_ n___ v_ h_____ w_ h____ L- j- n-h- v- h-v-l- w- h-y-. ----------------------------- Lê ji niha ve hevalê wê heye. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 kurdu (kurmandži) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!