О- -е---ш-о--а-, иако ј--в-ћ------к-сн-.
О_ ј_ ј__ о_____ и___ ј_ в__ б___ к_____
О- ј- ј-ш о-т-о- и-к- ј- в-ћ б-л- к-с-о-
----------------------------------------
Он је још остао, иако је већ било касно. 0 Vez--ci-4V______ 4V-z-i-i 4---------Veznici 4
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она -е---л--и---д-о м---о -а-о-је ----ир-л-.
О__ н_ н_____ р____ м____ и___ ј_ с_________
О-а н- н-л-з- р-д-о м-с-о и-к- ј- с-у-и-а-а-
--------------------------------------------
Она не налази радно место иако је студирала. 0 T--e-i-or -- bio ----učen.---r-------e-o- ----asp-o.T________ j_ b__ u________ U_____ t___ o_ j_ z______T-l-v-z-r j- b-o u-l-u-e-. U-r-o- t-m- o- j- z-s-a-.----------------------------------------------------Televizor je bio uključen. Uprkos tome on je zaspao.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она не налази радно место иако је студирала.
Televizor je bio uključen. Uprkos tome on je zaspao.
Она покупает машину, несмотря на то, что у неё нет денег.
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu.
О-а је с----р------п-ко--т-м---- налази р-дно--е---.
О__ ј_ с_________ У_____ т___ н_ н_____ р____ м_____
О-а ј- с-у-и-а-а- У-р-о- т-м- н- н-л-з- р-д-о м-с-о-
----------------------------------------------------
Она је студирала. Упркос томе не налази радно место. 0 B-----e --ć-ka---- U-r--s-t--e-----e j-š--s--o.B___ j_ v__ k_____ U_____ t___ o_ j_ j__ o_____B-l- j- v-c- k-s-o- U-r-o- t-m- o- j- j-š o-t-o-------------------------------------------------Bilo je već kasno. Uprkos tome on je još ostao.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu.
Она је студирала. Упркос томе не налази радно место.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…