Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sr Постављати питања 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шездесет и два]

62 [šezdeset i dva]

Постављати питања 1

Postavljati pitanja 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
mācīties учи-и у____ у-и-и ----- учити 0
P-----l-ati -itanj- 1 P__________ p______ 1 P-s-a-l-a-i p-t-n-a 1 --------------------- Postavljati pitanja 1
Vai skolēni mācās daudz? Уче -и уче---и ---г-? У__ л_ у______ м_____ У-е л- у-е-и-и м-о-о- --------------------- Уче ли ученици много? 0
P--t-v--at- --t-nja 1 P__________ p______ 1 P-s-a-l-a-i p-t-n-a 1 --------------------- Postavljati pitanja 1
Nē, viņi mācās maz. Н-, --и --е-м--о. Н__ о__ у__ м____ Н-, о-и у-е м-л-. ----------------- Не, они уче мало. 0
učiti u____ u-i-i ----- učiti
jautāt п-т--и п_____ п-т-т- ------ питати 0
uči-i u____ u-i-i ----- učiti
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Пита-е -- --с-о---и---а? П_____ л_ ч____ у_______ П-т-т- л- ч-с-о у-и-е-а- ------------------------ Питате ли често учитеља? 0
uč--i u____ u-i-i ----- učiti
Nē, es viņam nejautāju bieži. Н-- ---пи--- -а --с-о. Н__ н_ п____ г_ ч_____ Н-, н- п-т-м г- ч-с-о- ---------------------- Не, не питам га често. 0
U-e li--če--ci -no--? U__ l_ u______ m_____ U-e l- u-e-i-i m-o-o- --------------------- Uče li učenici mnogo?
atbildēt о----о--ти о_________ о-г-в-р-т- ---------- одговорити 0
U-e--i u--n--- --o--? U__ l_ u______ m_____ U-e l- u-e-i-i m-o-o- --------------------- Uče li učenici mnogo?
Atbildiet, lūdzu! Одг-ворите, молим---с. О__________ м____ В___ О-г-в-р-т-, м-л-м В-с- ---------------------- Одговорите, молим Вас. 0
U-e -i-uč-n--- --og-? U__ l_ u______ m_____ U-e l- u-e-i-i m-o-o- --------------------- Uče li učenici mnogo?
Es atbildu. Ја о-г-ва-а-. Ј_ о_________ Ј- о-г-в-р-м- ------------- Ја одговарам. 0
Ne- --i uče---l-. N__ o__ u__ m____ N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo.
strādāt рад-ти р_____ р-д-т- ------ радити 0
Ne- oni-uče-ma--. N__ o__ u__ m____ N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo.
Vai viņš pašlaik strādā? Р-д---- о- -п---о? Р___ л_ о_ у______ Р-д- л- о- у-р-в-? ------------------ Ради ли он управо? 0
Ne------u-e-m---. N__ o__ u__ m____ N-, o-i u-e m-l-. ----------------- Ne, oni uče malo.
Jā, viņš pašlaik strādā. Д-- -пра-- ----. Д__ у_____ р____ Д-, у-р-в- р-д-. ---------------- Да, управо ради. 0
p-ta-i p_____ p-t-t- ------ pitati
nākt д-ла-ити д_______ д-л-з-т- -------- долазити 0
p-tati p_____ p-t-t- ------ pitati
Vai Jūs nāksiet? Д---зи------В-? Д_______ л_ В__ Д-л-з-т- л- В-? --------------- Долазите ли Ви? 0
p----i p_____ p-t-t- ------ pitati
Jā, mēs tūlīt nāksim. Д-- дол-з-м--о-м--. Д__ д_______ о_____ Д-, д-л-з-м- о-м-х- ------------------- Да, долазимо одмах. 0
Pit--e-l--------uč--el--? P_____ l_ č____ u________ P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja?
dzīvot с-а-о---и с________ с-а-о-а-и --------- становати 0
P---t- l--č------č--e--a? P_____ l_ č____ u________ P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja?
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Стан---т---и-у--ер-ин-? С________ л_ у Б_______ С-а-у-е-е л- у Б-р-и-у- ----------------------- Станујете ли у Берлину? 0
P-tate--i--est- uč--e-ja? P_____ l_ č____ u________ P-t-t- l- č-s-o u-i-e-j-? ------------------------- Pitate li često učitelja?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Да---а ста-уј---- Б-р-и--. Д__ ј_ с_______ у Б_______ Д-, ј- с-а-у-е- у Б-р-и-у- -------------------------- Да, ја станујем у Берлину. 0
Ne,--e p--a- g- če--o. N__ n_ p____ g_ č_____ N-, n- p-t-m g- č-s-o- ---------------------- Ne, ne pitam ga često.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!