Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   be Задаваць пытанні 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [шэсцьдзесят два]

62 [shests’dzesyat dva]

Задаваць пытанні 1

Zadavats’ pytannі 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
mācīties в--ыцца в______ в-ч-ц-а ------- вучыцца 0
Z--av---’ -y-an-і-1 Z________ p______ 1 Z-d-v-t-’ p-t-n-і 1 ------------------- Zadavats’ pytannі 1
Vai skolēni mācās daudz? В-ч-----ча--- --ат? В____ в______ ш____ В-ч-і в-ч-ц-а ш-а-? ------------------- Вучні вучацца шмат? 0
Z--avats’ py----- 1 Z________ p______ 1 Z-d-v-t-’ p-t-n-і 1 ------------------- Zadavats’ pytannі 1
Nē, viņi mācās maz. Н----ны-вучацц- -ал-. Н__ я__ в______ м____ Н-, я-ы в-ч-ц-а м-л-. --------------------- Не, яны вучацца мала. 0
v--h-t---a v_________ v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
jautāt пыт--ь п_____ п-т-ц- ------ пытаць 0
v--h---t-a v_________ v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? В- ча--а------це н-----н-к-? В_ ч____ п______ н__________ В- ч-с-а п-т-е-е н-с-а-н-к-? ---------------------------- Вы часта пытаеце настаўніка? 0
vu-hy----a v_________ v-c-y-s-s- ---------- vuchytstsa
Nē, es viņam nejautāju bieži. Н-, я-пы--ю я-о-н----та. Н__ я п____ я__ н_______ Н-, я п-т-ю я-о н-ч-с-а- ------------------------ Не, я пытаю яго нячаста. 0
Vu---і--uch---ts- s-m-t? V_____ v_________ s_____ V-c-n- v-c-a-s-s- s-m-t- ------------------------ Vuchnі vuchatstsa shmat?
atbildēt адка-ва-ь а________ а-к-з-а-ь --------- адказваць 0
Vu---- ---hats--a s-mat? V_____ v_________ s_____ V-c-n- v-c-a-s-s- s-m-t- ------------------------ Vuchnі vuchatstsa shmat?
Atbildiet, lūdzu! Ад-а-----е- к-лі-л--ка. А__________ к___ л_____ А-к-з-а-ц-, к-л- л-с-а- ----------------------- Адказвайце, калі ласка. 0
V-c-n- v-c-a-st-- sh--t? V_____ v_________ s_____ V-c-n- v-c-a-s-s- s-m-t- ------------------------ Vuchnі vuchatstsa shmat?
Es atbildu. Я--д-----ю. Я а________ Я а-к-з-а-. ----------- Я адказваю. 0
N-, ya-y-v--ha-s-s- ma-a. N__ y___ v_________ m____ N-, y-n- v-c-a-s-s- m-l-. ------------------------- Ne, yany vuchatstsa mala.
strādāt п-а-ава-ь п________ п-а-а-а-ь --------- працаваць 0
Ne, y-------h--s--a ---a. N__ y___ v_________ m____ N-, y-n- v-c-a-s-s- m-l-. ------------------------- Ne, yany vuchatstsa mala.
Vai viņš pašlaik strādā? Ё----п-р ---цу-? Ё_ ц____ п______ Ё- ц-п-р п-а-у-? ---------------- Ён цяпер працуе? 0
N-, y-ny ----a---sa---la. N__ y___ v_________ m____ N-, y-n- v-c-a-s-s- m-l-. ------------------------- Ne, yany vuchatstsa mala.
Jā, viņš pašlaik strādā. Та-- -- цяп-р п---уе. Т___ ё_ ц____ п______ Т-к- ё- ц-п-р п-а-у-. --------------------- Так, ён цяпер працуе. 0
pyt-ts’ p______ p-t-t-’ ------- pytats’
nākt п-ы-о--і-ь п_________ п-ы-о-з-ц- ---------- прыходзіць 0
p-t-t-’ p______ p-t-t-’ ------- pytats’
Vai Jūs nāksiet? В- пры--зе-е? В_ п_________ В- п-ы-д-е-е- ------------- Вы прыйдзеце? 0
pytats’ p______ p-t-t-’ ------- pytats’
Jā, mēs tūlīt nāksim. Т--- -ы -ара- -рыйд---. Т___ м_ з____ п________ Т-к- м- з-р-з п-ы-д-е-. ----------------------- Так, мы зараз прыйдзем. 0
Vy--ha-----yt-et-- -as-a-----? V_ c_____ p_______ n__________ V- c-a-t- p-t-e-s- n-s-a-n-k-? ------------------------------ Vy chasta pytaetse nastaunіka?
dzīvot жыць ж___ ж-ц- ---- жыць 0
Vy c-as-- p--aetse n-st------? V_ c_____ p_______ n__________ V- c-a-t- p-t-e-s- n-s-a-n-k-? ------------------------------ Vy chasta pytaetse nastaunіka?
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Вы -ывя-- - Бе-л---? В_ ж_____ ў Б_______ В- ж-в-ц- ў Б-р-і-е- -------------------- Вы жывяце ў Берліне? 0
V---ha--a--ytae-se n-st-u-іka? V_ c_____ p_______ n__________ V- c-a-t- p-t-e-s- n-s-a-n-k-? ------------------------------ Vy chasta pytaetse nastaunіka?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Так-----ыв- ў-Б-р----. Т___ я ж___ ў Б_______ Т-к- я ж-в- ў Б-р-і-е- ---------------------- Так, я жыву ў Берліне. 0
N-,----pytayu-yag- -ya-h--t-. N__ y_ p_____ y___ n_________ N-, y- p-t-y- y-g- n-a-h-s-a- ----------------------------- Ne, ya pytayu yago nyachasta.

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!