Я -е -а----су.
Я н_ м__ ч____
Я н- м-ю ч-с-.
--------------
Я не маю часу. 0 Na---r----a-o- -re-n--.N_______ t____ d_______N-d-o-’- t-k-e d-e-n-e------------------------Nadvor’e takoe drennae.
Я -е-пр-й--, б---- -а------.
Я н_ п______ б_ н_ м__ ч____
Я н- п-ы-д-, б- н- м-ю ч-с-.
----------------------------
Я не прыйду, бо не маю часу. 0 Y- -e----y-----o n--vor----e--m- d--n--e.Y_ n_ p______ b_ n_______ v_____ d_______Y- n- p-y-d-, b- n-d-o-’- v-l-m- d-e-n-e------------------------------------------Ya ne pryydu, bo nadvor’e vel’mі drennae.
Я----з-с-а-у-я, б----е т-эб- яшчэ--рац--а-ь.
Я н_ з_________ б_ м__ т____ я___ п_________
Я н- з-с-а-у-я- б- м-е т-э-а я-ч- п-а-а-а-ь-
--------------------------------------------
Я не застануся, бо мне трэба яшчэ працаваць. 0 C-am--y----e -ryy---?C____ y__ n_ p_______C-a-u y-n n- p-y-d-e----------------------Chamu yon ne pryydze?
Я не остаюсь, потому что я ещё должен / должна работать.
Kāpēc Jūs jau aizejat?
Ч--у -ы ўжо с---дзіц-?
Ч___ В_ ў__ с_________
Ч-м- В- ў-о с-х-д-і-е-
----------------------
Чаму Вы ўжо сыходзіце? 0 C-am--yon-----ryy-ze?C____ y__ n_ p_______C-a-u y-n n- p-y-d-e----------------------Chamu yon ne pryydze?
Я с-х--жу, бо ста------- --а-іла--.
Я с_______ б_ с_______ / с_________
Я с-х-д-у- б- с-а-і-с- / с-а-і-а-я-
-----------------------------------
Я сыходжу, бо стаміўся / стамілася. 0 En-ne--a-ro-ha--.E_ n_ z__________E- n- z-p-o-h-n-.-----------------En ne zaproshany.
Я з------ю---- -жо -озн-.
Я з________ б_ ў__ п_____
Я з-я-д-а-, б- ў-о п-з-а-
-------------------------
Я з’язджаю, бо ўжо позна. 0 En ne pry--z-,----yon -- za--o---n-.E_ n_ p_______ b_ y__ n_ z__________E- n- p-y-d-e- b- y-n n- z-p-o-h-n-.------------------------------------En ne pryydze, bo yon ne zaproshany.
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…