Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   ar ‫إبداء الأسباب 1‬

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

‫75 [خمسة وسبعون]‬

75 [khmasat wasabeuna]

‫إبداء الأسباب 1‬

ibdā’ al-asbāb 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? ل--ذ- -- ت-ت-؟ ل____ ل_ ت____ ل-ا-ا ل- ت-ت-؟ -------------- لماذا لا تأتي؟ 0
li-ādhā -ā -a’tī? l______ l_ t_____ l-m-d-ā l- t-’-ī- ----------------- limādhā lā ta’tī?
Laiks ir tik slikts. الطقس--يء لل-اية. ا____ س__ ل______ ا-ط-س س-ء ل-غ-ي-. ----------------- الطقس سيء للغاية. 0
al--aq------i- --l--ā--h. a______ s_____ l_________ a---a-s s-y-i- l-l-h-y-h- ------------------------- al-ṭaqs sayyi’ lilghāyah.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. ل- -تي-لأن--ل-قس---ئ جد-ً. ل_ آ__ ل__ ا____ س__ ج___ ل- آ-ي ل-ن ا-ط-س س-ئ ج-ا-. -------------------------- لن آتي لأن الطقس سيئ جداً. 0
lan -’t----’ann- ----aqs-sa--i- -i--a-. l__ ā___ l______ a______ s_____ j______ l-n ā-t- l-’-n-a a---a-s s-y-i- j-d-a-. --------------------------------------- lan ā’tī li’anna al-ṭaqs sayyi’ jiddan.
Kāpēc viņš nenāk? ل------- يأ-ي؟ ل____ ل_ ي____ ل-ا-ا ل- ي-ت-؟ -------------- لماذا لا يأتي؟ 0
l-m-d-ā--- --’--? l______ l_ y_____ l-m-d-ā l- y-’-ī- ----------------- limādhā lā ya’tī?
Viņš nav uzaicināts. هو-غي- مد--. ه_ غ__ م____ ه- غ-ر م-ع-. ------------ هو غير مدعو. 0
h--------- m-d-ū. h___ g____ m_____ h-w- g-a-r m-d-ū- ----------------- huwa ghayr mad‘ū.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. إن- -ا ---- -أ-- -ير -دعو. إ__ ل_ ي___ ل___ غ__ م____ إ-ه ل- ي-ت- ل-ن- غ-ر م-ع-. -------------------------- إنه لا يأتي لأنه غير مدعو. 0
inn-h-lā y-’tī--i’ann------yr m-d‘ū. i____ l_ y____ l_______ g____ m_____ i-n-h l- y-’-ī l-’-n-a- g-a-r m-d-ū- ------------------------------------ innah lā ya’tī li’annah ghayr mad‘ū.
Kāpēc tu nenāc? لم--- ل---أ-ي؟ ل____ ل_ ت____ ل-ا-ا ل- ت-ت-؟ -------------- لماذا لا تأتي؟ 0
l--ā----l- ta’-ī? l______ l_ t_____ l-m-d-ā l- t-’-ī- ----------------- limādhā lā ta’tī?
Man nav laika. لي---دي و-ت. ل__ ل__ و___ ل-س ل-ي و-ت- ------------ ليس لدي وقت. 0
l-----lada--a w---. l____ l______ w____ l-y-a l-d-y-a w-q-. ------------------- laysa ladayya waqt.
Es nenāku, jo man nav laika. ل---ت---أن-- -- أ-----ل---. ل_ آ__ ل____ ل_ أ___ ا_____ ل- آ-ي ل-ن-ي ل- أ-ل- ا-و-ت- --------------------------- لن آتي لأنني لا أملك الوقت. 0
l---ā’t--li----ī lā -ml-- -------. l__ ā___ l______ l_ a____ a_______ l-n ā-t- l-’-n-ī l- a-l-k a---a-t- ---------------------------------- lan ā’tī li’annī lā amlik al-waqt.
Kāpēc tu nepaliec? ل-ا-ا-لا تبقى؟ ل____ ل_ ت____ ل-ا-ا ل- ت-ق-؟ -------------- لماذا لا تبقى؟ 0
l---d-ā l- ---qā? l______ l_ t_____ l-m-d-ā l- t-b-ā- ----------------- limādhā lā tabqā?
Man vēl jāstrādā. لا-يزا--يت--ن ع----- أعم-. ل_ ي___ ي____ ع__ أ_ أ____ ل- ي-ا- ي-ع-ن ع-ي أ- أ-م-. -------------------------- لا يزال يتعين علي أن أعمل. 0
lā y-z----at--ay-an --la----a--a-m--. l_ y____ y_________ ‘______ a_ a_____ l- y-z-l y-t-‘-y-a- ‘-l-y-a a- a-m-l- ------------------------------------- lā yazāl yata‘ayyan ‘alayya an a‘mal.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. ل--أ--- --نن- -ا -ز---بح-ج------ال-مل. ل_ أ___ ل____ ل_ أ___ ب____ إ__ ا_____ ل- أ-ق- ل-ن-ي ل- أ-ا- ب-ا-ة إ-ى ا-ع-ل- -------------------------------------- لن أبقى لأنني لا أزال بحاجة إلى العمل. 0
l-- abq---i’-nn-n-----------b--jat--il- -l-‘--al. l__ a___ l________ l_ y____ b______ i__ a________ l-n a-q- l-’-n-a-ī l- y-z-l b-ā-a-i i-ā a---a-a-. ------------------------------------------------- lan abqā li’annanī lā yazāl bḥājati ilā al-‘amal.
Kāpēc Jūs jau aizejat? ل-اذ- --ا-ر --لفع-؟ ل____ ت____ ب______ ل-ا-ا ت-ا-ر ب-ل-ع-؟ ------------------- لماذا تغادر بالفعل؟ 0
li-ā--ā -ug-ā--- -i--fi‘-? l______ t_______ b________ l-m-d-ā t-g-ā-i- b-l-f-‘-? -------------------------- limādhā tughādir bil-fi‘l?
Es esmu nogurusi. أن- --عب. أ__ م____ أ-ا م-ع-. --------- أنا متعب. 0
an-----a--b. a__ m_______ a-a m-t-‘-b- ------------ ana muta‘ab.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. سأ-حل-لأن----ت-ب. س____ ل____ م____ س-ر-ل ل-ن-ي م-ع-. ----------------- سأرحل لأنني متعب. 0
sa’a-aḥ-l l--a-n-n- --ta‘-b. s________ l________ m_______ s-’-r-ḥ-l l-’-n-a-ī m-t-‘-b- ---------------------------- sa’araḥal li’annanī muta‘ab.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? ‫ل-ا --ت ذا-ب ا--ن؟ ‫___ أ__ ذ___ ا____ ‫-م- أ-ت ذ-ه- ا-آ-؟ ------------------- ‫لما أنت ذاهب الآن؟ 0
l-m- an-a -h-hib ----n? l___ a___ d_____ a_____ l-m- a-t- d-ā-i- a---n- ----------------------- limā anta dhāhib al-ān?
Ir jau vēls. ‫--وق----أ-ر. ‫_____ م_____ ‫-ل-ق- م-أ-ر- ------------- ‫الوقت متأخر. 0
al-wa---m--a--k---i-. a______ m____________ a---a-t m-t-’-k-k-i-. --------------------- al-waqt muta’akhkhir.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. سأ--- ل-- -ل-----صبح متأ-راً. س____ ل__ ا____ أ___ م______ س-ذ-ب ل-ن ا-و-ت أ-ب- م-أ-ر-ً- ----------------------------- سأذهب لأن الوقت أصبح متأخراً. 0
sa’a-h------’--na a---aq--a--a---uta’--hk-ir-n. s________ l______ a______ a____ m______________ s-’-d-h-b l-’-n-a a---a-t a-b-ḥ m-t-’-k-k-i-a-. ----------------------------------------------- sa’adhhab li’anna al-waqt aṣbaḥ muta’akhkhiran.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…