Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   ru Что-то обосновывать 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [семьдесят пять]

75 [semʹdesyat pyatʹ]

Что-то обосновывать 1

Chto-to obosnovyvatʹ 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? По--м--В- ---п-и-ё--? П_____ В_ н_ п_______ П-ч-м- В- н- п-и-ё-е- --------------------- Почему Вы не придёте? 0
Ch----- o-os----va-- 1 C______ o___________ 1 C-t---o o-o-n-v-v-t- 1 ---------------------- Chto-to obosnovyvatʹ 1
Laiks ir tik slikts. Погода-о-е-ь--ло--я. П_____ о____ п______ П-г-д- о-е-ь п-о-а-. -------------------- Погода очень плохая. 0
C--o-to--bo-no-yvatʹ 1 C______ o___________ 1 C-t---o o-o-n-v-v-t- 1 ---------------------- Chto-to obosnovyvatʹ 1
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Я--------у--по-о-- чт---о-о-- ---а- -л-х-я. Я н_ п_____ п_____ ч__ п_____ т____ п______ Я н- п-и-у- п-т-м- ч-о п-г-д- т-к-я п-о-а-. ------------------------------------------- Я не приду, потому что погода такая плохая. 0
Poch--u V---e -------? P______ V_ n_ p_______ P-c-e-u V- n- p-i-ë-e- ---------------------- Pochemu Vy ne pridëte?
Kāpēc viņš nenāk? П---му -н-не--р-дё-? П_____ о_ н_ п______ П-ч-м- о- н- п-и-ё-? -------------------- Почему он не придёт? 0
Poc-em--Vy -e pri-ë-e? P______ V_ n_ p_______ P-c-e-u V- n- p-i-ë-e- ---------------------- Pochemu Vy ne pridëte?
Viņš nav uzaicināts. О- -е --игл-ш-н. О_ н_ п_________ О- н- п-и-л-ш-н- ---------------- Он не приглашён. 0
P---em- Vy ne-pri--t-? P______ V_ n_ p_______ P-c-e-u V- n- p-i-ë-e- ---------------------- Pochemu Vy ne pridëte?
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Он-не--р----,--ото-у чт- он--- п-игл-ш-н. О_ н_ п______ п_____ ч__ о_ н_ п_________ О- н- п-и-ё-, п-т-м- ч-о о- н- п-и-л-ш-н- ----------------------------------------- Он не придёт, потому что он не приглашён. 0
P---da och-nʹ-pl-k---a. P_____ o_____ p________ P-g-d- o-h-n- p-o-h-y-. ----------------------- Pogoda ochenʹ plokhaya.
Kāpēc tu nenāc? Поче-- -ы ---прид--ь? П_____ т_ н_ п_______ П-ч-м- т- н- п-и-ё-ь- --------------------- Почему ты не придёшь? 0
Po-o-a----enʹ -lo-hay-. P_____ o_____ p________ P-g-d- o-h-n- p-o-h-y-. ----------------------- Pogoda ochenʹ plokhaya.
Man nav laika. У м--- -ет -р-мен-. У м___ н__ в_______ У м-н- н-т в-е-е-и- ------------------- У меня нет времени. 0
Pogo-a och-n----ok-aya. P_____ o_____ p________ P-g-d- o-h-n- p-o-h-y-. ----------------------- Pogoda ochenʹ plokhaya.
Es nenāku, jo man nav laika. Я не---и--- пот-му--т--у--е---нет-вр---н-. Я н_ п_____ п_____ ч__ у м___ н__ в_______ Я н- п-и-у- п-т-м- ч-о у м-н- н-т в-е-е-и- ------------------------------------------ Я не приду, потому что у меня нет времени. 0
Y--ne pr---- --t-mu-c------goda tak--a --okhay-. Y_ n_ p_____ p_____ c___ p_____ t_____ p________ Y- n- p-i-u- p-t-m- c-t- p-g-d- t-k-y- p-o-h-y-. ------------------------------------------------ Ya ne pridu, potomu chto pogoda takaya plokhaya.
Kāpēc tu nepaliec? П---му ты не----а----с-? П_____ т_ н_ о__________ П-ч-м- т- н- о-т-н-ш-с-? ------------------------ Почему ты не останешься? 0
Y- -- -rid---pot-m- ---o-p--od------y--plokh--a. Y_ n_ p_____ p_____ c___ p_____ t_____ p________ Y- n- p-i-u- p-t-m- c-t- p-g-d- t-k-y- p-o-h-y-. ------------------------------------------------ Ya ne pridu, potomu chto pogoda takaya plokhaya.
Man vēl jāstrādā. Я ----д-лж-- - ---жна--а-от-т-. Я е__ д_____ / д_____ р________ Я е-ё д-л-е- / д-л-н- р-б-т-т-. ------------------------------- Я ещё должен / должна работать. 0
Y- -e--ri--,--ot-m----t---o-od----k-ya-pl----ya. Y_ n_ p_____ p_____ c___ p_____ t_____ p________ Y- n- p-i-u- p-t-m- c-t- p-g-d- t-k-y- p-o-h-y-. ------------------------------------------------ Ya ne pridu, potomu chto pogoda takaya plokhaya.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Я-н--о---юсь- п-тому ----я-е-ё д-лже- / -о-жна рабо-а-ь. Я н_ о_______ п_____ ч__ я е__ д_____ / д_____ р________ Я н- о-т-ю-ь- п-т-м- ч-о я е-ё д-л-е- / д-л-н- р-б-т-т-. -------------------------------------------------------- Я не остаюсь, потому что я ещё должен / должна работать. 0
Po--emu on -e-pr-d-t? P______ o_ n_ p______ P-c-e-u o- n- p-i-ë-? --------------------- Pochemu on ne pridët?
Kāpēc Jūs jau aizejat? По-ему--- у-- -ходи--? П_____ В_ у__ у_______ П-ч-м- В- у-е у-о-и-е- ---------------------- Почему Вы уже уходите? 0
Poc-e-u-----e---i--t? P______ o_ n_ p______ P-c-e-u o- n- p-i-ë-? --------------------- Pochemu on ne pridët?
Es esmu nogurusi. Я --та- - -с-а-а. Я у____ / у______ Я у-т-л / у-т-л-. ----------------- Я устал / устала. 0
P-c-em- o-----pri--t? P______ o_ n_ p______ P-c-e-u o- n- p-i-ë-? --------------------- Pochemu on ne pridët?
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Я--хо--, п-т-му -то я уст-----ус-ал-. Я у_____ п_____ ч__ я у____ / у______ Я у-о-у- п-т-м- ч-о я у-т-л / у-т-л-. ------------------------------------- Я ухожу, потому что я устал / устала. 0
O---e -r-gl-sh--. O_ n_ p__________ O- n- p-i-l-s-ë-. ----------------- On ne priglashën.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Поч-му-в- -же-уез-а-те? П_____ в_ у__ у________ П-ч-м- в- у-е у-з-а-т-? ----------------------- Почему вы уже уезжаете? 0
O- ne---iglashë-. O_ n_ p__________ O- n- p-i-l-s-ë-. ----------------- On ne priglashën.
Ir jau vēls. Уже п---но. У__ п______ У-е п-з-н-. ----------- Уже поздно. 0
O- -- -rig--s-ë-. O_ n_ p__________ O- n- p-i-l-s-ë-. ----------------- On ne priglashën.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Я--езж-ю- п--ому -т- уж- поз-н-. Я у______ п_____ ч__ у__ п______ Я у-з-а-, п-т-м- ч-о у-е п-з-н-. -------------------------------- Я уезжаю, потому что уже поздно. 0
On--e -r-dë-, potomu-cht-----ne--r-gl---ë-. O_ n_ p______ p_____ c___ o_ n_ p__________ O- n- p-i-ë-, p-t-m- c-t- o- n- p-i-l-s-ë-. ------------------------------------------- On ne pridët, potomu chto on ne priglashën.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…