Вы---- к-г---ни-уд---ыва-и----ер-ине?
В_ у__ к___________ б_____ в Б_______
В- у-е к-г-а-н-б-д- б-в-л- в Б-р-и-е-
-------------------------------------
Вы уже когда-нибудь бывали в Берлине? 0 Nar----yaN________N-r-c-i-a---------Narechiya
Не-,-я з--сь-н-------е--н--.
Н___ я з____ н_____ н_ з____
Н-т- я з-е-ь н-к-г- н- з-а-.
----------------------------
Нет, я здесь никого не знаю. 0 Vy-------o-d--ni-------va---v-B-rl---?V_ u___ k___________ b_____ v B_______V- u-h- k-g-a-n-b-d- b-v-l- v B-r-i-e---------------------------------------Vy uzhe kogda-nibudʹ byvali v Berline?
Вы е-ё д-л-о--десь-бу-ет-?
В_ е__ д____ з____ б______
В- е-ё д-л-о з-е-ь б-д-т-?
--------------------------
Вы ещё долго здесь будете? 0 V- --he--o-d--n---dʹ b-v-li----e-l---?V_ u___ k___________ b_____ v B_______V- u-h- k-g-a-n-b-d- b-v-l- v B-r-i-e---------------------------------------Vy uzhe kogda-nibudʹ byvali v Berline?
Нет, я -д--ь-б-ду------л-о.
Н___ я з____ б___ н_ д_____
Н-т- я з-е-ь б-д- н- д-л-о-
---------------------------
Нет, я здесь буду не долго. 0 N--,----h-h---i-o--a.N___ y______ n_______N-t- y-s-c-ë n-k-g-a----------------------Net, yeshchë nikogda.
Не-, я-б--ьш---ич-го не --чу.
Н___ я б_____ н_____ н_ х____
Н-т- я б-л-ш- н-ч-г- н- х-ч-.
-----------------------------
Нет, я больше ничего не хочу. 0 K-o--- – niktoK_____ – n____K-o-t- – n-k-o--------------Kto-to – nikto
Уж- -----о-- ещё --чего
У__ ч_____ – е__ н_____
У-е ч-о-т- – е-ё н-ч-г-
-----------------------
Уже что-то – ещё ничего 0 Kto-t--- ----oK_____ – n____K-o-t- – n-k-o--------------Kto-to – nikto
Вы уже ----н-буд--ели?
В_ у__ ч_________ е___
В- у-е ч-о-н-б-д- е-и-
----------------------
Вы уже что-нибудь ели? 0 K----o-- ----oK_____ – n____K-o-t- – n-k-o--------------Kto-to – nikto
Н-т,---ещ---ич-го -е ---------ла.
Н___ я е__ н_____ н_ е_ / н_ е___
Н-т- я е-ё н-ч-г- н- е- / н- е-а-
---------------------------------
Нет, я ещё ничего не ел / не ела. 0 Vy--des- -og----b-dʹ--nay-t-?V_ z____ k__________ z_______V- z-e-ʹ k-g---i-u-ʹ z-a-e-e------------------------------Vy zdesʹ kogo-nibudʹ znayete?
Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda.
Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā.
Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis.
Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas.
Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ.
Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā.
No turienes tā ir izplatījusies tālāk.
Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas.
Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti.
Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk.
Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru.
Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas.
Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā.
Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār.
To var atrast tikai pierakstītā veidā.
Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos.
Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi.
Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām.
Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām.
Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi.
Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu.
Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās.
Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša.
To pieraksta no labās puses uz kreiso.
Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša.
Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās.
To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai.
Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…