Я-не в-д-ю, ці-л--і-- -- --н-.
Я н_ в_____ ц_ л_____ ё_ м____
Я н- в-д-ю- ц- л-б-ц- ё- м-н-.
------------------------------
Я не ведаю, ці любіць ён мяне. 0 D--any-a skaz- z -sіD_______ s____ z t__D-d-n-y- s-a-y z t-і--------------------Dadanyya skazy z tsі
Я-не--е-аю--ці верн-цц--ён.
Я н_ в_____ ц_ в_______ ё__
Я н- в-д-ю- ц- в-р-е-ц- ё-.
---------------------------
Я не ведаю, ці вернецца ён. 0 D-da--ya sk--y - -sіD_______ s____ z t__D-d-n-y- s-a-y z t-і--------------------Dadanyya skazy z tsі
Я-пы----ся-е- -- ---ь-- я-о-і--ая.
Я п____ с____ ц_ ё___ у я__ і_____
Я п-т-ю с-б-, ц- ё-ц- у я-о і-ш-я-
----------------------------------
Я пытаю сябе, ці ёсць у яго іншая. 0 Y- -e vedayu, -sі--er---st------.Y_ n_ v______ t__ v_________ y___Y- n- v-d-y-, t-і v-r-e-s-s- y-n----------------------------------Ya ne vedayu, tsі vernetstsa yon.
Ці --ць ---г- і-ша-?
Ц_ ё___ у я__ і_____
Ц- ё-ц- у я-о і-ш-я-
--------------------
Ці ёсць у яго іншая? 0 Y- n- -e---u, --і -at-le--nue yon m--.Y_ n_ v______ t__ p__________ y__ m___Y- n- v-d-y-, t-і p-t-l-f-n-e y-n m-e---------------------------------------Ya ne vedayu, tsі patelefanue yon mne.
Я ----я-а---- -і са--а--- -н --н--люб---.
Я с__________ ц_ с_______ ё_ м___ л______
Я с-м-я-а-с-, ц- с-п-а-д- ё- м-н- л-б-ц-.
-----------------------------------------
Я сумняваюся, ці сапраўды ён мяне любіць. 0 Tsі-ly-------yon-m-ane?T__ l_______ y__ m_____T-і l-u-і-s- y-n m-a-e------------------------Tsі lyubіts’ yon myane?
Я с--няв---я, ці--апіш--ё- -не.
Я с__________ ц_ н_____ ё_ м___
Я с-м-я-а-с-, ц- н-п-ш- ё- м-е-
-------------------------------
Я сумняваюся, ці напіша ён мне. 0 Ts-----b--s---o- -ya--?T__ l_______ y__ m_____T-і l-u-і-s- y-n m-a-e------------------------Tsі lyubіts’ yon myane?
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...