Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   be вялікі – маленькі

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [шэсцьдзесят восем]

68 [shests’dzesyat vosem]

вялікі – маленькі

vyalіkі – malen’kі

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
liels un mazs вя-і-і і -------і в_____ і м_______ в-л-к- і м-л-н-к- ----------------- вялікі і маленькі 0
vy-l-k- –-ma-en-kі v______ – m_______ v-a-і-і – m-l-n-k- ------------------ vyalіkі – malen’kі
Zilonis ir liels. С-о--вялі--. С___ в______ С-о- в-л-к-. ------------ Слон вялікі. 0
v-a---- –-male--kі v______ – m_______ v-a-і-і – m-l-n-k- ------------------ vyalіkі – malen’kі
Pele ir maza. М-- м-л-н-к-я. М__ м_________ М-ш м-л-н-к-я- -------------- Мыш маленькая. 0
v---іk- і---len-kі v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
tumšs un gaišs ц-м-ы і ----лы ц____ і с_____ ц-м-ы і с-е-л- -------------- цёмны і светлы 0
v--lі-і-і --len--і v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
Nakts ir tumša. Но--цёмная. Н__ ц______ Н-ч ц-м-а-. ----------- Ноч цёмная. 0
vy-l--і --mal--’-і v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
Diena ir gaiša. Дз--ь--ве---. Д____ с______ Д-е-ь с-е-л-. ------------- Дзень светлы. 0
Slo--v--l-kі. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
vecs un jauns стары---ма-ады с____ і м_____ с-а-ы і м-л-д- -------------- стары і малады 0
Slon--y-l-kі. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. Н-- --яд--- ----мі-стары. Н__ д______ в_____ с_____ Н-ш д-я-у-я в-л-м- с-а-ы- ------------------------- Наш дзядуля вельмі стары. 0
Sl-n vy-lіkі. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. 70-г-д-----з-- -- б-ў я-ч- -а-ад-. 7_ г____ н____ ё_ б__ я___ м______ 7- г-д-ў н-з-д ё- б-ў я-ч- м-л-д-. ---------------------------------- 70 гадоў назад ён быў яшчэ малады. 0
M------le-’--y-. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
skaists un neglīts пры-о-ы - бр-дкі п______ і б_____ п-ы-о-ы і б-ы-к- ---------------- прыгожы і брыдкі 0
Mysh mal--’k--a. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
Taurenis ir skaists. Мат---к --ыгожы. М______ п_______ М-т-л-к п-ы-о-ы- ---------------- Матылёк прыгожы. 0
Mys---al-n’---a. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
Zirneklis ir neglīts. Па--- -р---і. П____ б______ П-в-к б-ы-к-. ------------- Павук брыдкі. 0
tsem-y-- s---ly t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
resns un tievs то--т----х--ы т_____ і х___ т-ў-т- і х-д- ------------- тоўсты і худы 0
t-e--y і s---ly t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Жа-чына----ою---0------ў--а-. Ж______ в____ 1__ к_ т_______ Ж-н-ы-а в-г-ю 1-0 к- т-ў-т-я- ----------------------------- Жанчына вагою 100 кг тоўстая. 0
ts-mn- - -v-t-y t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. М---ы----а-ою -- -г худ-. М______ в____ 5_ к_ х____ М-ж-ы-а в-г-ю 5- к- х-д-. ------------------------- Мужчына вагою 50 кг худы. 0
Noc- ---mnay-. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
dārgs un lēts д--аг- і -ан-ы д_____ і т____ д-р-г- і т-н-ы -------------- дарагі і танны 0
Noc- -se--a-a. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
Mašīna ir dārga. Аў-амабі----а--гі. А_________ д______ А-т-м-б-л- д-р-г-. ------------------ Аўтамабіль дарагі. 0
Noc-----m-a--. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
Avīze ir lēta. Г-зет- та-н-я. Г_____ т______ Г-з-т- т-н-а-. -------------- Газета танная. 0
D--n’-s-e-ly. D____ s______ D-e-’ s-e-l-. ------------- Dzen’ svetly.

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…