Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   be вялікі – маленькі

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [шэсцьдзесят восем]

68 [shests’dzesyat vosem]

вялікі – маленькі

vyalіkі – malen’kі

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
liels un mazs в--і---і-м--е-ь-і в_____ і м_______ в-л-к- і м-л-н-к- ----------------- вялікі і маленькі 0
vy-lі-і - -a-e---і v______ – m_______ v-a-і-і – m-l-n-k- ------------------ vyalіkі – malen’kі
Zilonis ir liels. С-о---я---і. С___ в______ С-о- в-л-к-. ------------ Слон вялікі. 0
vya-і-і –-m-le-’kі v______ – m_______ v-a-і-і – m-l-n-k- ------------------ vyalіkі – malen’kі
Pele ir maza. Мы--ма----кая. М__ м_________ М-ш м-л-н-к-я- -------------- Мыш маленькая. 0
v-a-іk--і-m-l-n--і v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
tumšs un gaišs цём-- -----тлы ц____ і с_____ ц-м-ы і с-е-л- -------------- цёмны і светлы 0
v--lі-і-- -ale-’kі v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
Nakts ir tumša. Ноч ц-м-ая. Н__ ц______ Н-ч ц-м-а-. ----------- Ноч цёмная. 0
vya-іkі і-m-l---kі v______ і m_______ v-a-і-і і m-l-n-k- ------------------ vyalіkі і malen’kі
Diena ir gaiša. Дзе-ь -в--л-. Д____ с______ Д-е-ь с-е-л-. ------------- Дзень светлы. 0
S-------lі-і. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
vecs un jauns ста--------а-ы с____ і м_____ с-а-ы і м-л-д- -------------- стары і малады 0
S--- vy---kі. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. Наш дз---л- ---ь-і-с--р-. Н__ д______ в_____ с_____ Н-ш д-я-у-я в-л-м- с-а-ы- ------------------------- Наш дзядуля вельмі стары. 0
Sl-n-v--l-k-. S___ v_______ S-o- v-a-і-і- ------------- Slon vyalіkі.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. 70 гадо- на-а- ё- б-- я-ч--ма--ды. 7_ г____ н____ ё_ б__ я___ м______ 7- г-д-ў н-з-д ё- б-ў я-ч- м-л-д-. ---------------------------------- 70 гадоў назад ён быў яшчэ малады. 0
M-sh-m-len’k---. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
skaists un neglīts пр----ы - -рыдкі п______ і б_____ п-ы-о-ы і б-ы-к- ---------------- прыгожы і брыдкі 0
M-sh --len-k---. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
Taurenis ir skaists. Ма--лё--пры--ж-. М______ п_______ М-т-л-к п-ы-о-ы- ---------------- Матылёк прыгожы. 0
My-- ma---’kay-. M___ m__________ M-s- m-l-n-k-y-. ---------------- Mysh malen’kaya.
Zirneklis ir neglīts. Павук --ы---. П____ б______ П-в-к б-ы-к-. ------------- Павук брыдкі. 0
tsemny-і-s--t-y t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
resns un tievs то-сты-- ---ы т_____ і х___ т-ў-т- і х-д- ------------- тоўсты і худы 0
t-emny-- s-etly t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Жан--на ваг---100 к- т---тая. Ж______ в____ 1__ к_ т_______ Ж-н-ы-а в-г-ю 1-0 к- т-ў-т-я- ----------------------------- Жанчына вагою 100 кг тоўстая. 0
ts--n--і--vetly t_____ і s_____ t-e-n- і s-e-l- --------------- tsemny і svetly
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. Му-ч--- ваг----0 кг--у-ы. М______ в____ 5_ к_ х____ М-ж-ы-а в-г-ю 5- к- х-д-. ------------------------- Мужчына вагою 50 кг худы. 0
No-- -se-n---. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
dārgs un lēts да-аг- ---ан-ы д_____ і т____ д-р-г- і т-н-ы -------------- дарагі і танны 0
N-ch t--m-a-a. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
Mašīna ir dārga. Аўта-а--л- -ар-г-. А_________ д______ А-т-м-б-л- д-р-г-. ------------------ Аўтамабіль дарагі. 0
No---ts-mnay-. N___ t________ N-c- t-e-n-y-. -------------- Noch tsemnaya.
Avīze ir lēta. Газ-т- та----. Г_____ т______ Г-з-т- т-н-а-. -------------- Газета танная. 0
Dze-----e-ly. D____ s______ D-e-’ s-e-l-. ------------- Dzen’ svetly.

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…