П--а-а---п--уль - н----кончу.
П_______ п_____ я н_ з_______
П-ч-к-й- п-к-л- я н- з-к-н-у-
-----------------------------
Пачакай, пакуль я не закончу. 0 Z---h-----1Z________ 1Z-u-h-і-і 1-----------Zluchnіkі 1
Я --к--- п--уль--е-вы---н-ць--а--в-ла--.
Я ч_____ п_____ н_ в________ м__ в______
Я ч-к-ю- п-к-л- н- в-с-х-у-ь м-е в-л-с-.
----------------------------------------
Я чакаю, пакуль не высахнуць мае валасы. 0 P--hak-y--pak-l’-ne---on--y------d-zh-zh.P________ p_____ n_ s___________ d_______P-c-a-a-, p-k-l- n- s-o-c-y-s-s- d-z-d-h------------------------------------------Pachakay, pakul’ ne skonchytstsa dozhdzh.
Я -ака----а-ул--на с-ят-афоры-не-з-п-л-цц- ----нае.
Я ч_____ п_____ н_ с_________ н_ з________ з_______
Я ч-к-ю- п-к-л- н- с-я-л-ф-р- н- з-п-л-ц-а з-л-н-е-
---------------------------------------------------
Я чакаю, пакуль на святлафоры не запаліцца зялёнае. 0 Pac--k-y,-pa---’-y--ne ----nchu.P________ p_____ y_ n_ z________P-c-a-a-, p-k-l- y- n- z-k-n-h-.--------------------------------Pachakay, pakul’ ya ne zakonchu.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma.
Я чакаю, пакуль на святлафоры не запаліцца зялёнае.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
П-с-- т-го як -н тр--іў-- авар--,-ё- боль--не -ог -р--ав--ь.
П____ т___ я_ ё_ т_____ у а______ ё_ б____ н_ м__ п_________
П-с-я т-г- я- ё- т-а-і- у а-а-ы-, ё- б-л-ш н- м-г п-а-а-а-ь-
------------------------------------------------------------
Пасля таго як ён трапіў у аварыю, ён больш не мог працаваць. 0 Y- -hakay-- -ak-l’-n----on-h----s---іl’m.Y_ c_______ p_____ n_ s___________ f_____Y- c-a-a-u- p-k-l- n- s-o-c-y-s-s- f-l-m------------------------------------------Ya chakayu, pakul’ ne skonchytstsa fіl’m.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt.
Пасля таго як ён трапіў у аварыю, ён больш не мог працаваць.
Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas.
Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu.
Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu.
Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi.
Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi.
Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski.
Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai.
Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes.
Pieaugušajiem tas ir savādā!
Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi.
Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem.
Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi.
Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai.
Tas var novest pie to sajaukšanās.
Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas.
Piemēram, var sastādīt saraktu.
Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs.
Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām.
Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības.
Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas.
Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras.
Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk.
Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās.
Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru.
Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu.
Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus.
Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi.
Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.