আ--- শেষ ---হওয়া-পর্য-্ত-অ-ে-্---কর-৷
আ__ শে_ না হ__ প____ অ___ ক_ ৷
আ-া- শ-ষ ন- হ-য়- প-্-ন-ত অ-ে-্-া ক- ৷
-------------------------------------
আমার শেষ না হওয়া পর্যন্ত অপেক্ষা কর ৷ 0 san-------ī a-yaẏ--1s__________ a_____ 1s-n-ō-a-ā-ī a-y-ẏ- 1--------------------sanyōgakārī abyaẏa 1
স-----ে ন--আসা -র-য-্ত অপ-ক্ষা----৷
সে ফি_ না আ_ প____ অ___ ক_ ৷
স- ফ-র- ন- আ-া প-্-ন-ত অ-ে-্-া ক- ৷
-----------------------------------
সে ফিরে না আসা পর্যন্ত অপেক্ষা কর ৷ 0 br̥--i-n- -h--- --ry-n-a -pēkṣ- ---ab____ n_ t____ p_______ a_____ k___b-̥-ṭ- n- t-ā-ā p-r-a-t- a-ē-ṣ- k-r-------------------------------------br̥ṣṭi nā thāmā paryanta apēkṣā kara
После несчастного случая он больше не мог работать.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku.
তার চ-করী----া-----, সে -মের----চ-ে-গ-ছে ৷
তা_ চা__ যা__ প__ সে আ___ চ_ গে_ ৷
ত-র চ-ক-ী য-ব-র প-ে- স- আ-ে-ি-া চ-ে গ-ছ- ৷
------------------------------------------
তার চাকরী যাবার পরে, সে আমেরিকা চলে গেছে ৷ 0 T-m--c-u-it--k-k-a-a-----?T___ c______ k______ y____T-m- c-u-i-ē k-k-a-a y-b-?--------------------------Tumi chuṭitē kakhana yābē?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku.
Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas.
Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu.
Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu.
Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi.
Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi.
Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski.
Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai.
Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes.
Pieaugušajiem tas ir savādā!
Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi.
Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem.
Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi.
Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai.
Tas var novest pie to sajaukšanās.
Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas.
Piemēram, var sastādīt saraktu.
Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs.
Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām.
Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības.
Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas.
Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras.
Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk.
Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās.
Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru.
Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu.
Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus.
Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi.
Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.