Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   ca Passat 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [vuitanta-u]

Passat 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt e-cr-u-e e_______ e-c-i-r- -------- escriure 0
Viņš rakstīja vēstuli. E-l v----c-iu-- u-- -a-ta. E__ v_ e_______ u__ c_____ E-l v- e-c-i-r- u-a c-r-a- -------------------------- Ell va escriure una carta. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. I ---a -- ---r--re--na-po----. I e___ v_ e_______ u__ p______ I e-l- v- e-c-i-r- u-a p-s-a-. ------------------------------ I ella va escriure una postal. 0
lasīt llegir l_____ l-e-i- ------ llegir 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. E-l ll--ia -na r---st-. E__ l_____ u__ r_______ E-l l-e-i- u-a r-v-s-a- ----------------------- Ell llegia una revista. 0
Un viņa lasīja grāmatu. I-e-la -le-ia -n l--b-e. I e___ l_____ u_ l______ I e-l- l-e-i- u- l-i-r-. ------------------------ I ella llegia un llibre. 0
ņemt p-en-r--- a----r p______ / a_____ p-e-d-e / a-a-a- ---------------- prendre / agafar 0
Viņš paņēma cigareti. E-l v--p--ndre----c-garr-t. E__ v_ p______ u_ c________ E-l v- p-e-d-e u- c-g-r-e-. --------------------------- Ell va prendre un cigarret. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. E-------aga--r--n t-o--de x---lat-. E___ v_ a_____ u_ t___ d_ x________ E-l- v- a-a-a- u- t-o- d- x-c-l-t-. ----------------------------------- Ella va agafar un tros de xocolata. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. El- ------f-del- ---- -lla-e-a-fid-l. E__ e__ i_______ p___ e___ e__ f_____ E-l e-a i-f-d-l- p-r- e-l- e-a f-d-l- ------------------------------------- Ell era infidel, però ella era fidel. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ell-era-mandr-s--p-r- ell- er---r----l-d-r-. E__ e__ m_______ p___ e___ e__ t____________ E-l e-a m-n-r-s- p-r- e-l- e-a t-e-a-l-d-r-. -------------------------------------------- Ell era mandrós, però ella era treballadora. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. E-- er--pob--, --rò el---e-- r-ca. E__ e__ p_____ p___ e___ e__ r____ E-l e-a p-b-e- p-r- e-l- e-a r-c-. ---------------------------------- Ell era pobre, però ella era rica. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. El- -o-t-n-a --------sinó-d--te-. E__ n_ t____ d______ s___ d______ E-l n- t-n-a d-n-r-, s-n- d-u-e-. --------------------------------- Ell no tenia diners, sinó deutes. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. El- ----------o-t, --------- -ort. E__ n_ t____ s____ s___ m___ s____ E-l n- t-n-a s-r-, s-n- m-l- s-r-. ---------------------------------- Ell no tenia sort, sinó mala sort. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ell no -------xi-- si-- fracas--s. E__ n_ t____ è____ s___ f_________ E-l n- t-n-a è-i-, s-n- f-a-a-s-s- ---------------------------------- Ell no tenia èxit, sinó fracassos. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ell-n- era feliç--s-nó infeliç. E__ n_ e__ f_____ s___ i_______ E-l n- e-a f-l-ç- s-n- i-f-l-ç- ------------------------------- Ell no era feliç, sinó infeliç. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. E-l n- t-ni- sor-,--inó-ma-- s-r-. E__ n_ t____ s____ s___ m___ s____ E-l n- t-n-a s-r-, s-n- m-l- s-r-. ---------------------------------- Ell no tenia sort, sinó mala sort. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. El--n- -ra si--àtic---i------i-àtic. E__ n_ e__ s________ s___ a_________ E-l n- e-a s-m-à-i-, s-n- a-t-p-t-c- ------------------------------------ Ell no era simpàtic, sinó antipàtic. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.