Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ca Al taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trenta-vuit]

Al taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. S- u- pl--,-e- --- t---ar un---xi? S_ u_ p____ e_ p__ t_____ u_ t____ S- u- p-a-, e- p-t t-u-a- u- t-x-? ---------------------------------- Si us plau, em pot trucar un taxi? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Q-an- co--a f-n--a l----a--ó-de---e-? Q____ c____ f___ a l________ d_ t____ Q-a-t c-s-a f-n- a l-e-t-c-ó d- t-e-? ------------------------------------- Quant costa fins a l’estació de tren? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Qu-nt c---a f-n--- l’a----or-? Q____ c____ f___ a l__________ Q-a-t c-s-a f-n- a l-a-r-p-r-? ------------------------------ Quant costa fins a l’aeroport? 0
Lūdzu, taisni. T-t--ret, -i ---p-a-. T__ d____ s_ u_ p____ T-t d-e-, s- u- p-a-. --------------------- Tot dret, si us plau. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. A -a-d----,-----s-p---. A l_ d_____ s_ u_ p____ A l- d-e-a- s- u- p-a-. ----------------------- A la dreta, si us plau. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Pr--g-i-la-p-im-r- - l’----e-r--a la-c--t---d-, si-u----a-. P______ l_ p______ a l_________ a l_ c_________ s_ u_ p____ P-e-g-i l- p-i-e-a a l-e-q-e-r- a l- c-n-o-a-a- s- u- p-a-. ----------------------------------------------------------- Prengui la primera a l’esquerra a la cantonada, si us plau. 0
Es steidzos. Ti-c-----sa. T___ p______ T-n- p-e-s-. ------------ Tinc pressa. 0
Man vēl ir laiks. T--c te--s. T___ t_____ T-n- t-m-s- ----------- Tinc temps. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V--i més-- po- a ------i--- -l--. V___ m__ a p__ a p___ s_ u_ p____ V-g- m-s a p-c a p-c- s- u- p-a-. --------------------------------- Vagi més a poc a poc, si us plau. 0
Pieturiet te, lūdzu! Aturi----q-í---- us-pla-. A______ a____ s_ u_ p____ A-u-i-s a-u-, s- u- p-a-. ------------------------- Aturi’s aquí, si us plau. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! E-pe-- un--o---t, si-u--pl--. E_____ u_ m______ s_ u_ p____ E-p-r- u- m-m-n-, s- u- p-a-. ----------------------------- Esperi un moment, si us plau. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ja tor-o-de seg--d-. J_ t____ d_ s_______ J- t-r-o d- s-g-i-a- -------------------- Ja torno de seguida. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! D--i-m-un re-ut- s---s pla-. D_____ u_ r_____ s_ u_ p____ D-n-’- u- r-b-t- s- u- p-a-. ---------------------------- Doni’m un rebut, si us plau. 0
Man nav sīknaudas. N----n--canvi. N_ t___ c_____ N- t-n- c-n-i- -------------- No tinc canvi. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Va --, gu-----el--a-vi. V_ b__ g_____ e_ c_____ V- b-, g-a-d- e- c-n-i- ----------------------- Va bé, guardi el canvi. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Po--i-- - --u---- a-reç-. P______ a a______ a______ P-r-i-m a a-u-s-a a-r-ç-. ------------------------- Porti’m a aquesta adreça. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Po-t-’m-- -q---t -o-e-. P______ a a_____ h_____ P-r-i-m a a-u-s- h-t-l- ----------------------- Porti’m a aquest hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! P---i-m--------atj-. P______ a l_ p______ P-r-i-m a l- p-a-j-. -------------------- Porti’m a la platja. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?