Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   hu A taxiban

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [harmincnyolc]

A taxiban

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. H-vj------e--e-- -ax-t. H_____ k____ e__ t_____ H-v-o- k-r-m e-y t-x-t- ----------------------- Hívjon kérem egy taxit. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Me-ny--- --rü- ---a--tá----á-i-? M_______ k____ a v______________ M-n-y-b- k-r-l a v-s-t-l-o-á-i-? -------------------------------- Mennyibe kerül a vasútállomásig? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Me-n-----ke----a --p-l--é-i-? M_______ k____ a r___________ M-n-y-b- k-r-l a r-p-l-t-r-g- ----------------------------- Mennyibe kerül a repülőtérig? 0
Lūdzu, taisni. Eg--nes-- -lőre- -ér-m! E________ e_____ k_____ E-y-n-s-n e-ő-e- k-r-m- ----------------------- Egyenesen előre, kérem! 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Itt-jobbra,-k-r--! I__ j______ k_____ I-t j-b-r-, k-r-m- ------------------ Itt jobbra, kérem! 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ott-a ---k----alra,-ké-em! O__ a s_____ b_____ k_____ O-t a s-r-o- b-l-a- k-r-m- -------------------------- Ott a sarkon balra, kérem! 0
Es steidzos. S-e---. S______ S-e-e-. ------- Sietek. 0
Man vēl ir laiks. V---i---. V__ i____ V-n i-ő-. --------- Van időm. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ké--m,------n-la-----an! K_____ m_____ l_________ K-r-m- m-n-e- l-s-a-b-n- ------------------------ Kérem, menjen lassabban! 0
Pieturiet te, lūdzu! Ál--o--me- -tt- -ér-m! Á_____ m__ i___ k_____ Á-l-o- m-g i-t- k-r-m- ---------------------- Álljon meg itt, kérem! 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Vá-jon-----pi-----tot--ké---! V_____ e__ p__________ k_____ V-r-o- e-y p-l-a-a-o-, k-r-m- ----------------------------- Várjon egy pillanatot, kérem! 0
Es tūlīt atgriezīšos. Min--árt-j----. M_______ j_____ M-n-j-r- j-v-k- --------------- Mindjárt jövök. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! K--em --jo- ----m e---n-u-t--! K____ a____ n____ e__ n_______ K-r-m a-j-n n-k-m e-y n-u-t-t- ------------------------------ Kérem adjon nekem egy nyugtát! 0
Man nav sīknaudas. N---s----ó-é-ze-. N____ a__________ N-n-s a-r-p-n-e-. ----------------- Nincs aprópénzem. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Re-d--n------radék az----. R_______ a m______ a_ ö___ R-n-b-n- a m-r-d-k a- ö-é- -------------------------- Rendben, a maradék az öné. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K-re-- -i--e---l erre a---m--! K_____ v_____ e_ e___ a c_____ K-r-m- v-g-e- e- e-r- a c-m-e- ------------------------------ Kérem, vigyen el erre a címre! 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! V-gy-n----- ------dámb-! V_____ e_ a s___________ V-g-e- e- a s-á-l-d-m-a- ------------------------ Vigyen el a szállodámba! 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! V---en--- - s-randr-! V_____ e_ a s________ V-g-e- e- a s-r-n-r-! --------------------- Vigyen el a strandra! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?