Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   hu A városban

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [huszonöt]

A városban

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. A--asú--l-o-á----s---e-n-- ---n-. A v_____________ s________ m_____ A v-s-t-l-o-á-r- s-e-e-n-k m-n-i- --------------------------------- A vasútállomásra szeretnék menni. 0
Es vēlos uz lidostu. A -epü-őtér---sze--t-ék --n-i. A r__________ s________ m_____ A r-p-l-t-r-e s-e-e-n-k m-n-i- ------------------------------ A repülőtérre szeretnék menni. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. A----os--z-on-ba--zer-tn-- ---ni. A v_____________ s________ m_____ A v-r-s-ö-p-n-b- s-e-e-n-k m-n-i- --------------------------------- A városközpontba szeretnék menni. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Hog-an----ok-e- a -a-út-l-o-ás---? H_____ j____ e_ a v_______________ H-g-a- j-t-k e- a v-s-t-l-o-á-h-z- ---------------------------------- Hogyan jutok el a vasútállomáshoz? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? H-g-----u--k e- a-----lő-é-h--? H_____ j____ e_ a r____________ H-g-a- j-t-k e- a r-p-l-t-r-e-? ------------------------------- Hogyan jutok el a repülőtérhez? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ho---n-j--o- el-----rosk-zpo-t-a? H_____ j____ e_ a v______________ H-g-a- j-t-k e- a v-r-s-ö-p-n-b-? --------------------------------- Hogyan jutok el a városközpontba? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. S-ü--égem--an e-y --xir-. S________ v__ e__ t______ S-ü-s-g-m v-n e-y t-x-r-. ------------------------- Szükségem van egy taxira. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. S--k-ég-m---n -gy---r----r-é--e. S________ v__ e__ v_____________ S-ü-s-g-m v-n e-y v-r-s-é-k-p-e- -------------------------------- Szükségem van egy várostérképre. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Szü--é--m -a- --y h-te-re. S________ v__ e__ h_______ S-ü-s-g-m v-n e-y h-t-l-e- -------------------------- Szükségem van egy hotelre. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. E-y ----t --e--t----bé-eln-. E__ a____ s________ b_______ E-y a-t-t s-e-e-n-k b-r-l-i- ---------------------------- Egy autót szeretnék bérelni. 0
Te ir mana kredītkarte. I---v-n a-hit----rt--m. I__ v__ a h____________ I-t v-n a h-t-l-á-t-á-. ----------------------- Itt van a hitelkártyám. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Itt--------ogo--tván---. I__ v__ a j_____________ I-t v-n a j-g-s-t-á-y-m- ------------------------ Itt van a jogosítványom. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Mi--le-et-me----ni-- v-r-sb-n? M__ l____ m_______ a v________ M-t l-h-t m-g-é-n- a v-r-s-a-? ------------------------------ Mit lehet megnézni a városban? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Me-jen----z ---rosba. M_______ a_ ó________ M-n-e-e- a- ó-á-o-b-. --------------------- Menjenek az óvárosba. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! C----lj--ak -g---á-osn-z----rsét--. C__________ e__ v________ k________ C-i-á-j-n-k e-y v-r-s-é-ö k-r-é-á-. ----------------------------------- Csináljanak egy városnézö körsétát. 0
Aizejiet uz ostu! M--j---- - ----tő---! M_______ a k_________ M-n-e-e- a k-k-t-h-z- --------------------- Menjenek a kikötőhöz! 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Cs------n-- e-- k---tői---r-ta-ás-. C__________ e__ k______ k__________ C-i-á-j-n-k e-y k-k-t-i k-r-t-z-s-. ----------------------------------- Csináljanak egy kikötői körutazást. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? M-lye---á-niva--k-va-nak-még -zen -í--l? M_____ l_________ v_____ m__ e___ k_____ M-l-e- l-t-i-a-ó- v-n-a- m-g e-e- k-v-l- ---------------------------------------- Milyen látnivalók vannak még ezen kívül? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!