Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   sq Nё qytet

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [njёzetepesё]

Nё qytet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Du-----shk-j--- s-a--o---i-tren-t. D__ t_ s____ t_ s_______ i t______ D-a t- s-k-j t- s-a-i-n- i t-e-i-. ---------------------------------- Dua tё shkoj te stacioni i trenit. 0
Es vēlos uz lidostu. Du---ё-shkoj n---e-o--r-. D__ t_ s____ n_ a________ D-a t- s-k-j n- a-r-p-r-. ------------------------- Dua tё shkoj nё aeroport. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Du--tё s--oj--ё------r. D__ t_ s____ n_ q______ D-a t- s-k-j n- q-n-ё-. ----------------------- Dua tё shkoj nё qendёr. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Si-shk--e---e-sta--oni-i -r-ni-? S_ s______ t_ s_______ i t______ S- s-k-h-t t- s-a-i-n- i t-e-i-? -------------------------------- Si shkohet te stacioni i trenit? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? S- s-kohet-nё -e--po-t? S_ s______ n_ a________ S- s-k-h-t n- a-r-p-r-? ----------------------- Si shkohet nё aeroport? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? S---hko--- -ё----d-r? S_ s______ n_ q______ S- s-k-h-t n- q-n-ё-? --------------------- Si shkohet nё qendёr? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Ka- nevoj- p-r--jё-t-k-i. K__ n_____ p__ n__ t_____ K-m n-v-j- p-r n-ё t-k-i- ------------------------- Kam nevojё pёr njё taksi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Kam -evojё p---nj- pl-n ---e--. K__ n_____ p__ n__ p___ q______ K-m n-v-j- p-r n-ё p-a- q-t-t-. ------------------------------- Kam nevojё pёr njё plan qyteti. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Ka- ------ pёr n-ё h----. K__ n_____ p__ n__ h_____ K-m n-v-j- p-r n-ё h-t-l- ------------------------- Kam nevojё pёr njё hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Dua--- m-rr ---qi-a njё--akinё. D__ t_ m___ m_ q___ n__ m______ D-a t- m-r- m- q-r- n-ё m-k-n-. ------------------------------- Dua tё marr me qira njё makinё. 0
Te ir mana kredītkarte. Ur----o k---ёn-tim--tё-k--d-ti-. U______ k_____ t___ t_ k________ U-d-ё-o k-r-ё- t-m- t- k-e-i-i-. -------------------------------- Urdhёro kartёn time tё kreditit. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Urdh-----a--nt-n ----. U______ p_______ t____ U-d-ё-o p-t-n-ё- t-m-. ---------------------- Urdhёro patentёn time. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Çf--- mund-tё--i----j nё --te-? Ç____ m___ t_ v______ n_ q_____ Ç-a-ё m-n- t- v-z-t-j n- q-t-t- ------------------------------- Çfarё mund tё vizitoj nё qytet? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! S---n- -- la--en-e-v--tёr t- --t---t. S_____ n_ l_____ e v_____ t_ q_______ S-k-n- n- l-g-e- e v-e-ё- t- q-t-t-t- ------------------------------------- Shkoni nё lagjen e vjetёr të qytetit. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Bёni--j--x-ir--nё-ёr---te-. B___ n__ x____ n____ q_____ B-n- n-ё x-i-o n-p-r q-t-t- --------------------------- Bёni njё xhiro nёpёr qytet. 0
Aizejiet uz ostu! Shk-ni-t- por-i. S_____ t_ p_____ S-k-n- t- p-r-i- ---------------- Shkoni te porti. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Bё-i--jё--h-r--n- po--. B___ n__ x____ n_ p____ B-n- n-ё x-i-o n- p-r-. ----------------------- Bёni njё xhiro nё port. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Çfarё i---l-n tё-v-zit-sh---etёr? Ç____ i_ v___ t_ v_______ t______ Ç-a-ё i- v-e- t- v-z-t-s- t-e-ё-? --------------------------------- Çfarё ia vlen tё vizitosh tjetёr? 0

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!